Kādas stērstes sastopamas Latvijā?
Īsā atbilde
Latvijā regulāri sastopamas dzeltenā stērste, niedru stērste un ziemā piekrastē un laukos sniega stērste; retāk un lokāli novērojama dārza stērste. Visbiežāk redzamā ir dzeltenā stērste, kuras dziesmu no krūma galotnes var dzirdēt lauku ainavā visu vasaru, arī karstākajā dienas laikā, kad pārējie putni klusē.
Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir tipisks lauku ainavas putns: grāvmalas, krūmāji, meža malas, ceļmalas. Tēviņam galva un vēders ir spilgti dzelteni, mugura brūngana ar svītrām, bet drošākā pazīme ir sarkanbrūnais virsastes segs, kas labi redzams, putnam aizlidojot. Mātīte ir blāvāka. Ziemā dzeltenās stērstes pulcējas baros ar zvirbuļiem un žubēm pie saimniecībām, kur var atrast graudus.
Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) dzīvo pavisam citur: niedrājos, purvainās pļavās, dīķu un ezeru krastos. Pavasarī tēviņu atpazīst uzreiz pēc melnās galvas un rīkles ar baltu kakla apkaklīti. Sniega stērste (Plectrophenax nivalis) Latvijā neligzdo, bet ir ziemas viesis no tālajiem ziemeļiem, un to visbiežāk redz baros jūras piekrastē, ostu teritorijās un atklātos, apsnigušos laukos.
Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir stāsts par lauksaimniecības ainavas pārmaiņām. Tai vajadzīgas atklātas, mozaīkveida lauku platības ar atsevišķiem kokiem un neapstrādātām malām, un līdz ar lielu, viendabīgu lauku izplatīšanos Eiropā tās skaits ir strauji sarucis. Latvijā tā ir reta, un novērojumi ir vērtīgi, tāpēc tos ir vērts reģistrēt.
Kur Latvijā pārbaudīt un pieteikt novērojumu
Latvijā putnu novērojumus apkopo portālā dabasdati.lv, un tur reģistrētie dati nonāk arī profesionālu pētnieku rīcībā. Latvijas Ornitoloģijas biedrība organizē monitoringa programmas, ligzdojošo putnu uzskaites un ziemas putnu vērošanas akcijas, kurās var piedalīties arī iesācēji. Īpaši aizsargājamo sugu sarakstu nosaka Ministru kabineta noteikumi, un aizsardzības jautājumus administrē Dabas aizsardzības pārvalde.
Praktiska detaļa novērotājam: retas sugas novērojumam vajadzīgs pierādījums, tāpēc pat slikta kvalitāte fotogrāfijā, kas uzņemta ar mobilo tālruni pie binokļa okulāra ir vērtīgāka par aprakstu no atmiņas. Norādiet arī precīzu vietu un laiku.
Ko der zināt, ja barojat putnus
Stērstes ir graudēdāji un pie karājamām barotavām ar taukiem lido reti. Tās barojas uz zemes, tāpēc ziemā efektīvākais ir izkaisīt graudus, auzu pārslas vai saulespuķu sēklas zem barotavas uz cieta pamata. Tas pats izskaidro, kāpēc dārzā stērstes parādās tikai tad, kad lauki ir dziļi apsniguši.
Barošanas noteikums, kas maksā putnu dzīvības, ja to neievēro: barot sāk tad, kad iestājas stabils sals un sniegs, un turpina nepārtraukti līdz pavasarim. Barošanas pārtraukšana janvārī, kad putni jau pieraduši, ir sliktāk nekā nebarot vispār. Maize putniem nav piemērota.
Ar ko stērstes jauc
Dzelteno stērsti visbiežāk jauc ar zaļžubīti un dzelteno cielavu. Tests: zaļžubītei ir resns, konisks knābis, īsa, dakšveida aste un zaļgani olīvkrāsas apspalvojums bez sarkanbrūna virsastes sega. Dzeltenā cielava ir slaida, ar ļoti garu asti, kuru nemitīgi šūpo, un tā staigā pa zemi, nevis sēž un dzied krūma galotnē. Stērstei ir garāka, izgriezuma formā iešķelta aste un balti ārējie astes spalvu malumi, kas redzami lidojumā.
Otrs nošķīrums ir terminoloģisks. Ziemeļamerikā vairākas sugas, kuru nosaukumos angliski parādās vārds bunting, nemaz nepieder Eiropas stērstu dzimtai, bet citām, tikai attālināti radniecīgām putnu grupām. Tāpēc amerikāņu avotos lasītās pazīmes par stērstēm Latvijas putniem nederēs, un sugu noteikšanai jālieto Eiropas noteicēji.
Robežas
Sugu sastāvs un skaits mainās: ziemas viesu klātbūtne ir atkarīga no ziemas bardzības ziemeļos, bet ligzdojošo sugu izplatība mainās līdz ar lauksaimniecības praksi. Aktuālo sugu sarakstu un izplatības datus publicē Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Dabas aizsardzības pārvalde.
Ja putns ir atrasts ievainots vai ir aizdomas par aizsargājamas sugas traucēšanu ligzdošanas laikā, jāsazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldi, nevis jārīkojas pašam; daļa sugu ir aizsargātas, un to ligzdu iznīcināšana ir administratīvi sodāma.