TJG Online
Izglītība un apmācība

Kādas stipendijas pieejamas Latvijas augstskolās?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā studējošie var saņemt četru galveno veidu naudu: valsts stipendiju, ko no augstskolai piešķirtā stipendiju fonda sadala pašas augstskolas stipendiju komisija; mērķstipendijas no projektiem, pašvaldībām vai uzņēmumiem; Erasmus+ dotāciju apmaiņas studijām; un doktorantūras grantu. Studiju un studējošā kredīts ar valsts galvojumu nav stipendija - tas ir jāatmaksā.

Svarīgākais, kas jāsaprot uzreiz: budžeta vieta un stipendija ir divas dažādas lietas. Budžeta vieta nozīmē, ka valsts sedz studiju maksu. Stipendija ir atsevišķs ikmēneša maksājums, uz kuru budžeta vietā studējošam ir tiesības pieteikties, bet kas netiek piešķirts automātiski. Katru semestri jāraksta iesniegums savā augstskolā, un konkurss notiek starp tās pašas programmas un kursa studentiem.

Valsts stipendiju apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi par stipendijām; aktuālā redakcija ir pieejama vietnē likumi.lv. Noteikumi paredz minimālo ikmēneša apmēru, iespēju piešķirt paaugstinātu stipendiju un atsevišķu vienreizēju stipendiju sociālās situācijas dēļ, piemēram, ja students ir bārenis, ar invaliditāti, no daudzbērnu ģimenes vai viņam ir piedzimis bērns. Katra augstskola uz šo noteikumu pamata pieņem savu nolikumu, kurā ir kritēriju svari un pieteikšanās termiņi. Tieši šis iekšējais nolikums, nevis MK noteikumi, praksē izšķir, vai jūs stipendiju saņemsiet.

Mērķstipendijas ir otra lielā grupa. Tās finansē Eiropas Savienības fondu projekti (biežāk inženierzinātnēs, STEM un pedagoģijā), pašvaldības, kas maksā saviem novada studentiem ar nosacījumu atgriezties strādāt, kā arī uzņēmumi un nozaru asociācijas. Uzņēmumu stipendijas gandrīz vienmēr ir saistītas ar līgumu: prakse, darbs noteiktu gadu skaitu pēc absolvēšanas vai pienākums atmaksāt, ja līgums tiek lauzts. Šo līgumu ir vērts izlasīt pirms parakstīšanas tikpat rūpīgi kā kredīta līgumu.

Apmaiņas studijām paredzētā Erasmus+ dotācija ir aprēķināta kā papildu izmaksu segums, nevis pilna uzturēšanās finansējums; tās likmes pa uzņemošo valstu grupām katru gadu publicē programmas nacionālā aģentūra un pati augstskola. Doktorantūrā darbojas atsevišķs doktorantūras granta modelis, kur doktorants tiek nodarbināts augstskolā vai zinātniskajā institūtā; to administrē augstskolas, un nosacījumus nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

Kas praksē izšķir piešķiršanu

Gandrīz visās augstskolās galvenais kritērijs ir iepriekšējā semestra vidējā svērtā atzīme, un konkurence bieži izšķiras desmitdaļās. Otrs kritērijs, kas mēdz būt izšķirošs, ir parādu neesamība: viens nenokārtots kurss noliek pieteikumu malā neatkarīgi no vidējās atzīmes.

Papildpunktus daudzviet dod par zinātnisko darbību, dalību studentu pašpārvaldē vai sportā. Ja vidējā atzīme ir robežas tuvumā, tieši šie punkti izšķir. To visu vajag meklēt savas augstskolas stipendiju nolikumā, nevis vispārīgos rakstos.

Tipiskā kļūda un ko tā maksā

Visizplatītākā kļūda ir nokavēt pieteikšanās termiņu. Tas parasti ir dažas dienas semestra sākumā, netiek atsevišķi atgādināts un netiek pagarināts. Nokavējums nozīmē, ka visu semestri, arī ar izcilām sekmēm, stipendijas nav; zaudējums ir vairāku simtu euro apmērā.

Otra kļūda ir pieņemt, ka sociālā stipendija tiek piešķirta automātiski pēc statusa. Arī tai ir jāpiesakās un jāpievieno apliecinoši dokumenti (piemēram, izziņa par invaliditāti vai bērna dzimšanas apliecība). Trešā kļūda ir nepieteikties vispār, jo „tāpat nedabūšu”: mazākās programmās pretendentu bieži ir mazāk nekā vietu stipendiju sarakstā.

Stipendija, studiju kredīts un studējošā kredīts

Šos trīs jēdzienus jauc visbiežāk. Stipendija ir neatmaksājams maksājums. Studiju kredīts ir paredzēts studiju maksas segšanai un tiek pārskaitīts augstskolai. Studējošā kredīts ir paredzēts iztikai un tiek pārskaitīts studentam.

Abus kredītus izsniedz komercbankas ar valsts galvojumu, ko administrē ALTUM, un tie ir jāatmaksā pēc studiju beigšanas. Tests atšķiršanai ir vienkāršs: ja par saņemto naudu ir jāparaksta aizdevuma līgums un ir atmaksas grafiks, tā nav stipendija.

Kad noteikti jājautā augstskolai

Nosacījumi mainās gandrīz katru gadu, un dažādās augstskolās tie atšķiras. Precīzus apmērus, termiņus un kritērijus vienmēr jāskatās savas augstskolas studiju daļā vai stipendiju komisijas nolikumā; vispārīgās likmes - aktuālajā MK noteikumu redakcijā vietnē likumi.lv.

Atsevišķi jājautā, ja studējat maksas vietā: valsts stipendija tad parasti nepienākas, bet mērķstipendijas un uzņēmumu stipendijas var būt pieejamas. Ārvalstu studentiem un Latvijas studentiem studijām ārzemēs atsevišķas valsts stipendiju programmas administrē Akadēmiskās informācijas centrs.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti