TJG Online
Māja un dārzs

Vai tulpjukoks aug Latvijā un kā to izaudzēt?

Īsā atbilde

Jā, Liriodendron tulipifera Latvijā aug, bet tikai kā retums dendroloģiskās kolekcijās un aizsargātos dārzos, piemēram, Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un citos arborētumos. Latvijas apstākļos tas aug lēnāk un paliek daudz mazāks nekā dzimtenē Ziemeļamerikas austrumos, un ziedēšanu var gaidīt ilgi.

Tulpjukoks nav papele, lai gan angliski to sauc par dzelteno papeli. Tas pieder magnoliju dzimtai, un tas uzreiz izskaidro tā prasības: dziļa, auglīga, mēreni mitra, bet labi drenēta, mēreni skāba augsne un aizvējš. Latvijas klimatā izšķirošais nav ziemas minimālā temperatūra, bet gan tas, vai jaunie dzinumi paspēj nobriest pirms salnām. Nenobriedušu dzinumu galotnes ziemā apsalst, un koks katru pavasari sāk no jauna, tāpēc vainags ilgi paliek krūmveidīgs.

No tā izriet praktiskā audzēšanas loģika. Stādvietu izvēlas saulainu un pasargātu no aukstajiem austrumu vējiem, vēlams pie ēkas dienvidu puses vai lielāku koku aizsegā. Slāpekli saturošu mēslojumu vasaras otrajā pusē nelieto vispār, jo tas pagarina augšanu un tieši palielina apsalšanas risku. Pirmajos gados stumbru ziemai vēlams aptīt, bet sakņu zonu mulčēt.

Vēl viena praktiska detaļa: tulpjukokam ir mietsakne, un tas ļoti slikti panes pārstādīšanu. Pērciet jaunu, konteinerā audzētu stādu un stādiet to uzreiz pastāvīgā vietā. Liels stāds ar atsegtām saknēm Latvijas apstākļos bieži neieaug vispār, un tas ir biežākais neveiksmes iemesls.

Ko no šī koka reāli sagaidīt

Ziedi ir tie, kuru dēļ koku pērk, un tieši tie sagādā vislielāko vilšanos. Tulpjukoks sāk ziedēt tikai nobriedis, un tas nozīmē gadu desmitus, nevis gadus. Turklāt zaļgandzeltenie, oranži plankumotie ziedi atveras augstu vainagā un starp lapām ir grūti pamanāmi. Ja gribat ziedēšanu tuvākajā laikā, pērciet magnoliju, ne tulpjukoku.

Īstais ieguvums ir cits: neparasta lapu forma un spilgti dzeltena rudens krāsa. Lapa ir it kā nogriezta galā, ar četrām daivām, un to nesajauksi ne ar ko citu. Vietās, kur stāds iesakņojies labi, tas ir viens no izteiksmīgākajiem solitāriem zālienā.

Lēmuma noteikums pirms pirkšanas

Pirms pasūtīšanas noskaidrojiet, kur stāds audzēts. Stādi no Viduseiropas vai Dienvideiropas stādaudzētavām ir no siltāka klimata izcelsmes materiāla un Latvijā salst biežāk nekā vietēji pavairoti vai ziemeļu izcelsmes stādi. Tā ir vissvarīgākā izvēle, un stādaudzētavai šo jautājumu var uzdot tieši.

Ja dārzs ir vējainā, atklātā vietā, uz kalna vai piejūras smiltājā ar sausu augsni, godīgākais lēmums ir šo sugu neaudzēt vispār. Latvijā ir pietiekami daudz sugu ar tikpat spēcīgu rudens krāsu, kas šeit ir uzticamas.

Ar ko to jauc

Pirmā sajaukšana ir ar magnolijām. Tests ir lapa: magnolijām lapa ir vesela un ovāla, tulpjukokam lapas gals ir kā nogriezts ar šķērēm. Otrā ir ar papelēm: papeles lapa ir trīsstūrveida vai sirdsveida ar smalki zobainu malu, un papeles aug ātri un ir īsmūžīgas, kamēr tulpjukoks Latvijā aug lēni.

Trešā sajaukšana notiek stādu tirdzniecībā, kur ar nosaukumu tulpjukoks mēdz tirgot arī Ķīnas tulpjukoku (Liriodendron chinense) vai abu hibrīdus. Ķīnas suga ir mazāk ziemcietīga, tāpēc Latvijā jāpērk tieši Liriodendron tulipifera un jāprasa pilns latīniskais nosaukums.

Robežas

Precīzi pateikt, vai konkrētā dārzā koks izdzīvos, nevar: izšķir mikroklimats, augsnes dziļums un gruntsūdens līmenis, ko no attāluma nenovērtē. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimata dati par mēneša minimumiem un salnu datumiem konkrētā novadā dod labāku priekšstatu nekā vispārīgas ziemcietības zonu kartes.

Ja koks ir jau iestādīts un cieš, konsultāciju var lūgt dendrologam vai vērsties botāniskajā dārzā, kur šī suga tiek audzēta; kolekcijas dārzos ir konkrēta pieredze ar Latvijas apstākļiem, kuras nav vispārīgās audzēšanas pamācībās.

Avoti