Kā Latvijā atbalsta uzņēmumu pētniecību un attīstību?

Vispirms jāsaprot Latvijas nodokļu modeļa loģika. Uzņēmumu ienākuma nodoklis šeit tiek maksāts tad, kad peļņa tiek sadalīta, piemēram, izmaksājot dividendes, nevis katru gadu no nopelnītā. Tāpēc jautājums „cik lielu daļu no pētniecības izdevumiem varēs atskaitīt" Latvijā nav tik svarīgs kā valstīs ar klasisko peļņas nodokli: nesadalītā peļņa, kas aiziet algās pētniekiem, iekārtās un prototipos, nodokli nerada. Aktuālo regulējumu un likmi vienmēr jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta materiālos, jo nodokļu noteikumi mainās.

Otrs solis ir saprast, kas jūsu darbā ir pētniecība un kas ir parasta produkta izstrāde. Atbalsta programmās šī robeža ir svarīga, jo fundamentālajiem pētījumiem, rūpnieciskajiem pētījumiem un eksperimentālajai izstrādei tiek piemērota atšķirīga atbalsta intensitāte, tas ir, cik lielu izmaksu daļu sedz publiskais finansējums un cik jāsedz pašam. Ja projekta pieteikumā aktivitātes klasificētas nepareizi, to pārtaisīt vēlāk vairs nevar.

Praktiskie ceļi ir vairāki, un tos ir vērts izskatīt tieši šādā secībā. Mazam uzņēmumam pirmais solis parasti ir neliela apjoma atbalsts idejas pārbaudei, piemēram, inovācijas vaučers pakalpojuma pirkšanai no zinātniskās institūcijas vai tehnoloģiju pārneses atbalsts. Nākamais līmenis ir kopīgi projekti ar universitāti vai institūtu, kur pētniecības daļu veic zinātniskā iestāde, bet uzņēmums nodrošina praktisko uzdevumu un līdzfinansējumu. Trešais līmenis ir lieli projekti no Eiropas Savienības fondu programmām un Eiropas līmeņa konkursiem.

Eiropas līmenī galvenā programma ir Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogramma, kurā pieteikumus vērtē konkurences kārtībā visā Eiropā. Latvijā darbojas nacionālie kontaktpunkti, kas bez maksas palīdz saprast, kurš konkurss der un kā veidot konsorciju. Šo palīdzību izmanto par maz: daudzi uzņēmumi pieteikumu raksta vieni un zaudē tāpēc, ka nav partnera no citas dalībvalsts vai trūkst skaidra ietekmes apraksta.

Blakus grantiem pastāv finanšu instrumenti: valsts attīstības finanšu institūcijas aizdevumi, riska kapitāla fondi un garantijas, kas domātas tieši tām idejām, kurām banka aizdevumu nedotu. Tie nav dāvana, bet bieži ir vienīgais veids, kā finansēt posmu starp prototipu un pirmo pārdošanu. Intelektuālais īpašums jākārto paralēli: patenta pieteikums Patentu valdē vai preču zīmes reģistrācija ir jāizdara pirms publiskas prezentācijas, nevis pēc tās.

Visbiežākā kļūda ir iesākt darbu pirms līguma noslēgšanas. Izmaksas parasti ir attiecināmas tikai no noteikta brīža, un viss, kas nopirkts agrāk, paliek uzņēmuma rēķina. Otra kļūda ir nesakārtota uzskaite: projektā izlietotās stundas, algas un materiāli jāvar pierādīt ar atsevišķu uzskaiti, citādi revīzijā atbalstu var prasīt atpakaļ. Trešā ir neuzmanība ar valsts atbalsta noteikumiem, jo mazajam atbalstam ir kopēja robeža vairāku gadu periodā, un to ietekmē arī citas saņemtās programmas.