Vai Latvijai ir nacionālais akmens vai dārgakmens?

Dzintars nav ne akmens, ne minerāls, lai gan to tirgo rotu veikalos līdzās dārgakmeņiem. Tā ir skujkoku sveķu fosilija, kas Baltijas jūras reģionā veidojusies aptuveni pirms četrdesmit miljoniem gadu un ilgi apstrādāta zemes slāņos. Baltijas dzintara paveids satur dzintarskābi, un tieši tas to atšķir no jaunākiem sveķiem un no citu reģionu fosilajiem sveķiem. Latvijas piekrastē dzintaru izskalo jūra, visbiežāk pēc vētrām, kad vilnis izskalo vieglos gabaliņus kopā ar jūraszālēm.

Iežu ziņā Latvijai raksturīgākais ir dolomīts. Tas ir mūsu pamatiežu slāņu pamatelements, no tā celtas baznīcas un muižas, tas tiek iegūts karjeros un izmantots šķembās, cementā un apdarē. Otrs bieži pieminētais Latvijas akmens ir laukakmens, proti, ledāja atnestie granīta un citu cieto iežu gabali, kas savākti no tīrumiem un iemūrēti klēšu, žogu un pagrabu sienās. Lielākie no tiem ir atsevišķi dabas pieminekļi, piemēram, Nīcgales Lielais akmens.

Juridiski svarīgi zināt, ka iespaidīgākie laukakmeņi Latvijā ir aizsargājami ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Tas nozīmē, ka tos nedrīkst pārvietot, sašķelt, apzīmēt ar krāsu vai izmantot būvniecībā, un par bojāšanu paredzēta atbildība. Šādu objektu sarakstu un robežas pārvalda Dabas aizsardzības pārvalde, un tās uzturētajā dabas datu sistēmā var pārbaudīt, vai konkrēts objekts ir aizsargāts.

Dzintara vākšana Latvijas piekrastē privātām vajadzībām parasti nav aizliegta, taču piekraste ietilpst aizsargjoslā, un atsevišķās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbības ierobežojumi ir stingrāki, tostarp aizliegums rakties kāpās. Rakšanas rīki un liela apjoma ieguve ir cita lieta nekā gabaliņa pacelšana no jūras izskalotās joslas. Pirms doties ar lāpstu, jāieskatās konkrētās dabas teritorijas aizsardzības noteikumos.

Ja vēlaties saprast, kas jums rokā, ir vērts aiziet uz muzeja ekspozīciju. Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejā redzami gan dzintara, gan pamatiežu paraugi, un ar salīdzinājumu acs ātri iemācās atšķirt īsto materiālu no imitācijas. Ekspertīzi par lielu vai dārgu gabalu sniedz ģeologi un dārgakmeņu speciālisti, un pie tiem ir vērts vērsties, ja plānojat pirkumu par nopietnu naudu.

Dzintara vērtību nosaka nevis izmērs vien, bet caurspīdīgums, krāsa, apstrādes kvalitāte un tas, vai sveķos iekļuvis kāds sensens kukainis vai augu daļa. Šādi ieslēgumi ir zinātniski nozīmīgi, jo saglabā miljoniem gadu vecu dzīvības liecību, un tieši tādēļ lielākie muzeji ieslēgumu kolekcijas vāc atsevišķi. Tirdzniecībā ar ieslēgumiem mēdz arī viltot, iestrādājot mūsdienu kukaini presētā masā.