Vai pasi var pieteikt tiešsaistē Latvijā?

Pirmais, kas jāsaprot, ir dokumentu sistēma. Latvijas pilsonim personu apliecinošais dokuments ir personas apliecība jeb eID karte, un tā ir obligāta no piecpadsmit gadu vecuma. Pase ir ceļošanas dokuments, un tā nav obligāta. Daudzi cilvēki pasi vispār nepiesaka, jo ceļošanai Eiropas Savienībā un vairākās citās Eiropas valstīs pietiek ar personas apliecību. Pase kļūst nepieciešama ceļojumiem ārpus šā loka, vīzu noformēšanai un bieži arī tad, ja dokumentu pieprasa aviokompānija vai ārvalsts iestāde.

Biometrijas prasība ir iemesls, kāpēc process nav pilnībā elektronisks. Pases izsniegšanai vajadzīgi pirkstu nospiedumi, un tos var noņemt tikai klātienē; tāpat klātienē fiksē parakstu. Fotografēšana notiek uz vietas nodaļā vai tiek iesniegta atbilstoši prasībām sagatavota fotogrāfija. Bērniem, kuri nav sasnieguši noteikto vecumu, nospiedumus nenoņem, un tieši tāpēc viņiem attālināta pieteikšana ir iespējama biežāk. Aktuālo sarakstu, kad pieteikumu var iesniegt elektroniski, publicē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Praktiski izšķirošais nav veidlapa, bet rinda un izgatavošanas laiks. Apmeklējuma pieteikšana notiek elektroniski, un vasarā, kā arī pirms skolēnu brīvlaikiem brīvie laiki nodaļās beidzas ātri. Dokumentu var izgatavot parastā vai paātrinātā kārtībā, un paātrinātā maksā dārgāk; valsts nodevas apmēru un atvieglojumus, piemēram, bērniem, pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, nosaka Ministru kabineta noteikumi, un spēkā esošās summas publicētas pārvaldes mājaslapā. Plānojot ceļojumu, laiks jārēķina nevis no pieteikuma dienas, bet no dienas, kad izdevās dabūt vizīti.

Ceļotāju dārgākā kļūda nav saistīta ar pieteikšanu vispār: tā ir derīguma termiņa margināla nokavēšana. Daudzas valstis prasa, lai pase būtu derīga vēl trīs vai sešus mēnešus pēc izbraukšanas, un aviokompānija neielaiž lidmašīnā jau pie reģistrācijas, pat ja pase formāli vēl nav beigusies. Prasības konkrētai valstij pirms brauciena jāpārbauda Ārlietu ministrijas ceļošanas informācijā. Otra kļūda ir bērnu pases: tām derīguma termiņš ir īsāks nekā pieaugušajiem, un ģimenes to atklāj lidostā.

Ja pase pazaudēta vai nozagta, secība ir cita un steidzama. Dokuments nekavējoties jāpiesaka par nederīgu, lai to nevarētu izmantot svešas personas; ziņas par nederīgiem dokumentiem uzkrāj un publiski pieejamu pārbaudi nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ja tas notiek ārvalstīs, jāvēršas tuvākajā Latvijas vēstniecībā vai konsulātā, kur atgriešanās braucienam var izsniegt atgriešanās apliecību. Policijas izziņa pati par sevi jauno pasi neaizstāj.

Nepilsoņiem izsniedz nepilsoņa pasi, un bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušām personām paredzēti atsevišķi ceļošanas dokumenti ar citiem nosacījumiem. Šīs atšķirības ir būtiskas, jo dokumenta veids nosaka gan bezvīzu režīmu, gan ieceļošanas noteikumus. Ja situācija ir neparasta, piemēram, ir mainīts vārds vai uzvārds, ir dubultā pilsonība vai dokumenti izsniegti citā valstī, precīzu atbildi sniedz tikai pati pārvalde, nevis vispārīgs apraksts.