Kas bija 1850. gada Bēgļu vergu likums ASV?
Īsā atbilde
Bēgļu vergu likums bija 1850. gada kompromisa asākā daļa: tas uzlika visu ASV štatu iestādēm un pat privātpersonām pienākumu palīdzēt notvert un atdot verdzībā aizbēgušus cilvēkus, tostarp brīvajos ziemeļu štatos. Tieši šis likums, nevis pārējās kompromisa daļas, padarīja verdzību par ikdienas jautājumu arī ziemeļos.
Konteksts ir šāds: pēc kara ar Meksiku ASV ieguva plašas teritorijas rietumos, un Kongress strīdējās par to, vai tajās būs atļauta verdzība. 1850. gada kompromiss bija piecu likumu pakete, kas šo strīdu mēģināja noslēgt: Kalifornija tika uzņemta kā brīvs štats, Jūtā un Ņūmeksikā jautājumu atstāja vietējo iedzīvotāju ziņā, Teksasas robežas mainīja pret parāda pārņemšanu, vergu tirdzniecību (bet ne verdzību) aizliedza galvaspilsētā, un tika pieņemts jauns, daudz bargāks Bēgļu vergu likums.
Jaunā likuma mehānika bija apzināti nevienlīdzīga. Lietas izskatīja īpaši federālie komisāri, nevis parastā tiesa ar zvērinātajiem. Apsūdzētajam nebija tiesību liecināt pašam par sevi, un lēmumu varēja pieņemt, pamatojoties uz vergtura iesniegtu apliecinājumu. Komisāra atlīdzība bija lielāka, ja viņš cilvēku atzina par bēgli, nekā tad, ja atbrīvoja; šī samaksas asimetrija ir viena no tiem vēstures faktiem, kas par likuma nolūku pasaka vairāk nekā jebkurš politiķa runas fragments. Federālajām amatpersonām un vajadzības gadījumā arī vietējiem iedzīvotājiem bija pienākums piedalīties bēgļu notveršanā, un par palīdzību bēgļiem draudēja naudas sods un cietums.
Sekas bija pretējas gaidītajām. Ziemeļu štati atbildēja ar tā sauktajiem personas brīvības likumiem, kas vietējām amatpersonām liedza piedalīties bēgļu notveršanā. Tūkstošiem cilvēku, kuri jau gadiem dzīvoja brīvībā ziemeļos, bija spiesti bēgt tālāk uz Kanādu. Atsevišķas lietas, piemēram, Entonija Bērnsa atdošana 1854. gadā Bostonā, izraisīja masu protestus un militāru apsardzi ielās. 1852. gadā iznāca Harietas Bīčeres Stovas romāns, latviski pazīstams kā „Krustmātes Tomas būda“, kas sacerēts tieši kā atbilde šim likumam un kļuva par vienu no ietekmīgākajiem 19. gadsimta tekstiem.
Kāpēc kompromiss nenostrādāja
1850. gada kompromiss tiek pasniegts kā valstsvīru prasmes paraugs, jo tas atlika pilsoņu karu par desmit gadiem. Taču tas vienlaikus iznīcināja savu politisko pamatu. Iepriekš verdzība lielai daļai ziemeļu iedzīvotāju bija attāla, citu štatu problēma. Jaunais likums lika viņiem personīgi piedalīties tās uzturēšanā, un tieši tas pārvērta abstraktu morālu jautājumu par konkrētu pienākumu, kuru cilvēki atteicās pildīt.
Otrs iemesls ir institucionāls: kompromiss atrisināja teritoriju jautājumu ar formulu, kas pati ģenerēja jaunus strīdus. Kad 1854. gadā Kanzasas un Nebraskas likums šo pašu vietējās izšķiršanās principu attiecināja uz teritorijām, kur verdzība bija aizliegta jau agrāk, rezultāts bija vardarbība uz vietas un partiju sistēmas sabrukums. Tā ir vispārīgāka mācība: kompromiss, kas strīdu nevis atrisina, bet deleģē zemāk, parasti to tikai saasina.
Ko no tā ir vērts paņemt Latvijas lasītājam
Latvijā šim likumam nav nekāda juridiska sakara, un tas ir pieminēts tikai vēstures kursā. Interesantā daļa ir cita: tas ir ļoti tīrs piemērs tam, kā juridiska procedūra tiek noformēta šķietami neitrāli, bet iznākums iepriekš noteikts ar procesuālajām detaļām. Neviens likuma pants nepasaka, ka cilvēks ir jāatdod verdzībā; to izdara pierādījumu noteikumi, zvērināto neesamība un lēmējam noteiktā atlīdzība.
Otra pārnesamā doma ir par likuma leģitimitāti. Šeit likums bija formāli pieņemts, bet tik plaši uzskatīts par netaisnu, ka tā izpilde prasīja arvien lielāku spēku, un galu galā tā izpilde kļuva neiespējama. Likumu, ko liela sabiedrības daļa uzskata par netaisnu, var uzspiest tikai īsu laiku.
Ar ko to jauc
Trīs dokumenti, kurus regulāri sajauc. Misūri kompromiss (1820) novilka ģeogrāfisku līniju, virs kuras verdzība jaunajās teritorijās bija aizliegta. 1850. gada kompromiss ir piecu likumu pakete par jaunajām rietumu teritorijām un Bēgļu vergu likumu. 1850. gada Bēgļu vergu likums ir viena no šīm piecām daļām, un tā mainīja jau 1793. gadā pastāvējušo, daudz vājāko bēgļu atdošanas kārtību.
Tests: ja runa ir par teritoriju robežām un to, kur verdzība atļauta, tas ir kompromisa jautājums. Ja runa ir par konkrētu cilvēku notveršanu un atdošanu, tas ir Bēgļu vergu likuma jautājums. Verdzība ASV tika atcelta tikai ar konstitūcijas 13. grozījumu 1865. gadā, bet pats Bēgļu vergu likums tika atcelts kara laikā, 1864. gadā.
Robežas
Ziņas par to, cik cilvēku šī likuma dēļ tika atdoti verdzībā un cik aizbēga uz Kanādu, dažādos avotos atšķiras, jo lietu uzskaite bija nepilnīga un daļa notikumu palika ārpus dokumentiem. Konkrēti skaitļi jāskatās akadēmiskos avotos, nevis populārzinātniskos apkopojumos.
Ja tēma vajadzīga skolas darbam, pirmavotus, tostarp likumu tekstus un laikmeta dokumentus, publicē ASV Nacionālais arhīvs un Kongresa bibliotēka, un tie ir brīvi pieejami tiešsaistē.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir vergu stāstījums?Vergu stāstījums ir autobiogrāfijas veids, kas bija vispopulārākais 19. gadsimta pēdējā pusē, īpaši dienās pirms pilsoņ…
- Cik lieli ir ASV štati salīdzinājumā ar Latviju?ASV štatu platība atšķiras vairāk nekā četrsimt reižu: Aļaska aptver ap 1,7 miljoniem kvadrātkilometru, bet Rodailenda …
- Cik maksā vēstules un paciņas sūtīšana Latvijā?Cena ir atkarīga no trim lietām: sūtījuma svara, izmēra un galamērķa zonas, kā arī no tā, vai vēlaties izsekošanu un ap…
- Cik stingri bija pirmsaizlieguma alkoholisko dzērienu likumi Ņujorkā?Raines sviestmaize, iespējams, ieies vēsturē kā vispopulārākā sviestmaize, ko neviens negribēja ēst. 19. gadsimta beigā…
- Kā ASV dienvidus nosauca par Diksiju?Saistībā ar Amerikas dienvidiem joprojām notiek daudz diskusiju par vārda “Dixie” izcelsmi. Pastāv vismaz trīs galvenās…
- Kā Dawes akts ietekmēja indiāņus?Dawes Act bija tiesību akts, kas tika pieņemts Amerikas Savienotajās Valstīs 1887. gadā un bija spēkā līdz 1934. gadam.…
- Kā iegūst ASV pilsonību un ar ko atšķiras LatvijaASV pilsonību iegūst vai nu ar dzimšanu, proti, piedzimstot valsts teritorijā vai ASV pilsoņu ģimenē ārzemēs, vai natur…
- ASV pilsonības iegūšana: ko zināt no LatvijasASV pilsonību ar naturalizāciju iegūst persona, kas jau ir pastāvīgā iedzīvotāja statusā, ir nodzīvojusi valstī noteikt…