TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija 1850. gada kompromiss ASV?

Īsā atbilde

1850. gada kompromiss bija piecu ASV Kongresa likumu pakete, ar kuru centās novērst Savienības sabrukumu strīdā par verdzības izplatīšanos jaunajās rietumu teritorijās. Tās sastāvdaļa bija arī pastiprinātais aizbēgušo vergu likums, kas pienākumu palīdzēt bēgļu notveršanā uzlika arī brīvo štatu iedzīvotājiem un amatpersonām.

Strīda avots bija karš ar Meksiku, kas 1848. gadā beidzās ar milzīgu teritoriju iegūšanu Rietumos. Līdz tam ASV bija saglabājusi trauslu līdzsvaru starp brīvajiem un vergturu štatiem, kas Senātā nodrošināja vienādu balsu skaitu. Jaunās teritorijas šo līdzsvaru apdraudēja, jo katra jauna štata uzņemšana nozīmēja divas papildu balsis vienai vai otrai pusei. Priekšlikums vispār aizliegt verdzību karā iegūtajās zemēs Kongresā neguva atbalstu, bet pati diskusija parādīja, cik dziļa ir plaisa.

Kompromisa saturs bija piecās daļās. Kaliforniju uzņēma Savienībā kā brīvu štatu. Jaunmeksikas un Jūtas teritorijās jautājumu par verdzību atstāja pašu iedzīvotāju ziņā, un šo principu sauca par tautas suverenitāti. Teksasas robežstrīdu atrisināja, samazinot tās pretenzijas apmaiņā pret federācijas uzņemtajām parādsaistībām. Kolumbijas apgabalā aizliedza vergu tirdzniecību, bet ne pašu verdzību. Un visbeidzot tika pieņemts jauns, daudz bargāks aizbēgušo vergu likums.

Svarīga ir arī tā pieņemšanas mehānika, jo tā izskaidro, kāpēc rezultāts bija tik nestabils. Henrijs Klejs sākotnēji piedāvāja visu paketi kā vienu likumprojektu, un tas Senātā krita, jo neviena puse nebija gatava balsot par visu kopumu. Tikai pēc tam, kad Stīvens Duglass sadalīja paketi atsevišķos likumprojektos, katru no tiem izdevās pieņemt ar atšķirīgu balsotāju koalīciju. Tas nozīmē, ka par kompromisu kopumā faktiski nenobalsoja neviens vairākums, un atbalsts prezidenta Milarda Filmora personā nāca tikai pēc Zakarija Teilora pēkšņās nāves amatā.

Rezultāts nopirka aptuveni desmit gadus, bet neatrisināja neko. Tautas suverenitātes princips 1854. gadā tika attiecināts arī uz Kanzasas un Nebraskas teritorijām, un tas Kanzasā izraisīja bruņotu vardarbību starp abu nometņu atbalstītājiem. Aizbēgušo vergu likums savukārt radikalizēja ziemeļus: vairāki štati pieņēma pretēji vērstus personas brīvības aktus, pastiprinājās slepenais bēgļu palīdzības tīkls, un daudzi bēgļi vairs nepalika ziemeļu štatos, bet devās uz Kanādu.

Trīs kompromisi, kurus visbiežāk sajauc

ASV vēsturē ir trīs līdzīgi izklausošies notikumi. 1820. gada Misūri kompromiss novilka ģeogrāfisku līniju, uz ziemeļiem no kuras verdzība jaunajās teritorijās bija aizliegta. 1850. gada kompromiss šo pieeju daļēji nomainīja ar tautas suverenitāti. 1854. gada Kanzasas un Nebraskas akts to attiecināja arī uz teritorijām, kurās iepriekš darbojās Misūri līnija, un faktiski to atcēla.

Pārbaudes paņēmiens ir vienkāršs. Ja tekstā parādās ģeogrāfiska platuma līnija, runa ir par 1820. gadu. Ja jautājumu izlemj vietējie iedzīvotāji balsojot, tas ir 1850. vai 1854. gads. Ja stāsts ir par Kaliforniju un Teksasas parādu, tas ir tieši 1850. gads.

Kāpēc vārds „kompromiss“ šeit maldina

Latviešu valodā vārds „kompromiss“ skan kā samierināšanās, kurā abas puses kaut ko iegūst. Šajā gadījumā tas bija tirgus darījums starp politiskām grupām par cilvēku brīvību, kurā pati ieinteresētākā puse nepiedalījās. Vēsturnieki tāpēc mēdz norādīt, ka precīzāk būtu runāt par pagaidu vienošanos, kas atlika sadursmi, nevis atrisināja jautājumu.

Šī atšķirība nav akadēmiska. Tieši ar atsauci uz 1850. gada kompromisu vēlāk tika pamatots arguments, ka federācijas vienotība ir svarīgāka par verdzības jautājuma atrisināšanu, un tas ievērojami pagarināja verdzības pastāvēšanu.

Kā pie šīs tēmas strādāt no Latvijas

Latviešu valodā par šo periodu ir maz avotu, un tie, kas ir, bieži ir tulkoti no otršķirīgiem pārstāstiem, kuros faktu kļūdas pārceļo no viena teksta uz nākamo. Drošākais ceļš ir strādāt ar Kongresa bibliotēkas un Nacionālā arhīva digitalizētajiem materiāliem, kur likumu teksti un tā laika debates pieejamas oriģinālā.

Rakstot par šo tēmu latviski, jāuzmanās no divām lietām. Pirmā ir amerikāņu terminu burtiska tulkošana, jo „štatu tiesības“ tā laika kontekstā nenozīmē to pašu, ko mūsdienu federālisma diskusijā. Otrā ir mēģinājums vilkt tiešas paralēles ar Eiropas dzimtbūšanu; tām ir kopīgas iezīmes, bet juridiskā daba atšķiras, un vienādības zīme šeit vienmēr būs kļūda.

Avoti