TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija 1877. gada kompromiss ASV?

Atjaunināts Publicēts 2 min lasīšana

Īsā atbilde

1877. gada kompromiss bija nerakstīta politiska vienošanās, kas izšķīra strīdīgās 1876. gada ASV prezidenta vēlēšanas: republikānis Raterfords Heiss kļuva par prezidentu apmaiņā pret federālā karaspēka izvešanu no Dienvidu štatiem. Praktiskās sekas bija Rekonstrukcijas laikmeta beigas un gandrīz gadsimtu ilga melnādaino amerikāņu izstumšana no politiskās dzīves.

1876. gada vēlēšanās demokrāts Semjuels Tildens ieguva vairāk balsu, bet vairākos Dienvidu štatos tika iesniegti divi savstarpēji pretrunīgi elektoru balsu saraksti. ASV Konstitūcija neparedzēja skaidru procedūru šādam gadījumam, tāpēc Kongress izveidoja īpašu vēlēšanu komisiju no senatoriem, pārstāvjiem un Augstākās tiesas tiesnešiem. Komisija visus strīdīgos štatus piešķīra Heisam, un viņš uzvarēja ar vienas elektora balss pārsvaru.

Demokrāti kontrolēja Pārstāvju palātu un varēja procedūru bloķēt tik ilgi, ka valsts palika bez prezidenta. Risinājums tika panākts neformālās sarunās: demokrāti pieļāva Heisa apstiprināšanu, bet republikāņi apņēmās izvest federālo karaspēku no Dienvidiem, iecelt amatā kādu dienvidnieku un atbalstīt reģiona infrastruktūras finansējumu. Nekāds dokuments netika parakstīts, un tieši tāpēc vēsturnieki joprojām strīdas par to, cik daudz no šī „darījuma” bija reāla vienošanās un cik daudz - vēlāka interpretācija.

Sekas bija nesalīdzināmi svarīgākas par pašu vēlēšanu iznākumu. Bez federālā karaspēka Dienvidu štatu valdības nonāca baltās vairākuma politikas kontrolē, un desmitgažu laikā tika ieviesti vēlētāju nodokļi, lasītprasmes pārbaudes un citi mehānismi, kas melnādainos vēlētājus praktiski izslēdza no vēlēšanām. Šo kārtību - tā saukto Džima Kroua sistēmu - izdevās lauzt tikai ar 1960. gadu pilsoņtiesību likumiem.

Kāpēc tas latviešu lasītājam ir saprotams piemērs

Šis ir mācību gadījums par to, kas notiek, ja vēlēšanu strīda izšķiršanas procedūra nav iepriekš noteikta tiesību aktos un iznākums jāizkaulē politiķiem. ASV šo robu daļēji aizlāpīja vien 1887. gadā pieņemtais elektoru balsu skaitīšanas regulējums, un debates par tā precizēšanu atkārtojās arī 21. gadsimtā.

Latvijā līdzīga situācija būtu procedurāli daudz vienkāršāka. Saeimas vēlēšanu rezultātus apkopo un apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija, sūdzības par vēlēšanu norisi un CVK lēmumiem izskata tiesa administratīvā procesa kārtībā, bet Satversme noteic, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Valsts prezidentu Latvijā ievēlē Saeima, nevis elektori, tāpēc strīdīga elektoru saraksta problēma šeit vispār nevar rasties.

Ar ko to jauc

1877. gada kompromisu regulāri sajauc ar Misūri kompromisu (1820) un 1850. gada kompromisu. Tests ir vienkāršs: abi agrākie kompromisi bija Kongresa pieņemti likumi par verdzības izplatīšanos jaunajās teritorijās, un tie notika pirms Pilsoņu kara. 1877. gada kompromiss bija nerakstīta vienošanās pēc kara, un tā priekšmets bija nevis verdzība, bet federālās varas klātbūtne Dienvidos.

Otrs pārpratums ir domāt, ka kompromiss beidza verdzību vai to atjaunoja. Verdzību atcēla Konstitūcijas 13. grozījums 1865. gadā. 1877. gadā tika beigta Rekonstrukcija - federālā uzraudzība pār Dienvidu štatu politisko dzīvi.

Ko vēsturnieki šodien apstrīd

Klasiskā versija par slepenu vienošanos viesnīcā Vašingtonā nāk no 20. gadsimta vidus vēsturnieka C. Vann Woodward darba. Vēlākie pētījumi rāda, ka karaspēka izvešana bija jau gandrīz neizbēgama arī bez jebkāda darījuma: republikāņu politiskā griba uzturēt Rekonstrukciju bija izsīkusi, un federālo vienību Dienvidos jau bija palicis maz.

Tāpēc precīzākais formulējums ir tāds, ka 1877. gads iezīmēja procesa beigas, nevis to izraisīja. Ja rakstāt darbu par šo tēmu, ir vērts norādīt abas interpretācijas, nevis pasniegt „slepeno darījumu” kā pierādītu faktu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu 0-9 Ziņot par neprecizitāti