29. oktobris vēsturē: Melnā otrdiena un pirmais internets
Īsā atbilde
29. oktobris vēsturē pazīstams galvenokārt ar 1929. gada Melno otrdienu, kad Ņujorkas biržas sabrukums ievadīja Lielo depresiju, un ar 1969. gadu, kad ARPANET tīklā tika nosūtīta pirmā ziņa starp diviem datoriem. Tajā pašā datumā 1923. gadā tika pasludināta Turcijas Republika, bet 2004. gadā Romā parakstīja Eiropas Konstitucionālo līgumu.
Melnā otrdiena nebija vienas dienas notikums. Kritums sākās nedēļu iepriekš, ar tā saukto Melno ceturtdienu, un 29. oktobrī pārdošanas apjoms bija tik liels, ka biržas lentes atpalika no reālajiem darījumiem par vairākām stundām. Svarīgākais secinājums vēlākiem laikiem bija nevis pats krahs, bet gan tas, kas sekoja: banku sabrukumi, naudas piedāvājuma saruka un politikas kļūdas pārvērta biržas krīzi desmit gadu depresijā.
1969. gada 29. oktobrī Kalifornijas Universitātē Losandželosā mēģināja pieslēgties Stenfordas pētniecības institūta datoram un nosūtīt vārdu „login". Sistēma avarēja pēc pirmajiem diviem burtiem, tāpēc pirmā tīklā pārraidītā ziņa bija „lo". ARPANET bija interneta priekštecis, taču internets kā tāds radās vēlāk, kad parādījās TCP/IP protokolu kopa, kas ļāva savienot dažādus tīklus savā starpā.
1923. gada 29. oktobrī pēc Osmaņu impērijas sabrukuma tika pasludināta Turcijas Republika, un Mustafa Kemals kļuva par tās pirmo prezidentu; Turcijā tie joprojām ir valsts svētki. Bet 1956. gada 29. oktobrī Izraēlas uzbrukums Sinajā ievadīja Suecas krīzi, kas beidzās ar Lielbritānijas un Francijas politisku sakāvi un parādīja, ka Eiropas koloniālo lielvaru laiks ir beidzies.
Latvijas un Eiropas piesaiste: 2004. gada līgums
2004. gada 29. oktobrī Romā divdesmit piecu dalībvalstu vadītāji parakstīja Līgumu par Konstitūcijas Eiropai. Latvija tobrīd bija Eiropas Savienībā tikai pusgadu, un tā bija pirmā reize, kad Latvijas paraksts bija zem ES pamatlīguma.
Līgums spēkā nestājās: 2005. gadā Francijas un Nīderlandes referendumi to noraidīja, un ratifikācijas process tika apturēts. Lielākā daļa satura vēlāk nonāca Lisabonas līgumā, ko parakstīja 2007. gadā un kas stājās spēkā 2009. gadā. Tieši Lisabonas līgums, nevis „ES konstitūcija", šodien nosaka ES iestāžu darbību, tāpēc atsauces uz Konstitucionālo līgumu mūsdienu tekstā parasti ir kļūda.
Ar ko sajauc Melno otrdienu
Pirmā sajaukšana ir ar 1987. gada 19. oktobra Melno pirmdienu, kad indeksi vienā dienā nokrita procentuāli vairāk nekā 1929. gadā, taču depresija nesekoja. Tests: ja tekstā minēts datorizēts tirdzniecības apjoms vai portfeļa apdrošināšana, runa ir par 1987. gadu.
Otrā sajaukšana ir krahs pret depresiju. Birža krita 1929. gadā, bet bezdarba maksimums ASV iestājās tikai 1933. gadā. Krahs bija ievads, nevis cēlonis pats par sevi.
Vecais un jaunais stils: kļūda, kas sabojā datumus
Pirms 1918. gada Latvijas teritorijā oficiāli lietoja Jūlija kalendāru, tā saukto veco stilu, un tikai 1918. gadā pārgāja uz Gregora kalendāru. Starpība 19. gadsimtā bija 12 dienas, 20. gadsimtā 13 dienas.
Tāpēc vecos avotos un baznīcu grāmatās atrastais datums bieži nav tas pats, ko rāda mūsdienu kalendārs, un viens notikums literatūrā var parādīties ar diviem datumiem. Pārrakstot datumu no periodikas vai metrikas, vienmēr pieraksti, kurā stilā tas ir; pretējā gadījumā dzimšanas dienas un notikumu gadadienas aizceļo par divām nedēļām.
Kā pārbaudīt, kas šajā dienā notika Latvijā
Vispārīgie datumu saraksti internetā ir amerikāņu sastādīti, tāpēc Latvijas notikumi tajos praktiski neparādās. Ātrākais veids, kā atrast vietējos notikumus konkrētā dienā, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētās periodikas krājums periodika.lv: tur var meklēt pēc konkrēta laikraksta numura datuma un izlasīt, par ko tajā dienā rakstīja.
Dokumentiem un personu vēsturei der Latvijas Nacionālā arhīva resursi, tostarp baznīcu grāmatu portāls Raduraksti. Oficiālo svētku, atceres un atzīmējamo dienu sarakstu nosaka atsevišķs likums, un tā aktuālā redakcija ir pieejama vietnē likumi.lv; neoficiālas „dienas" internetā ar to bieži tiek sajauktas.