Nāvējoša spēka pielietošana ir tad, kad viena persona vardarbīgi izturas pret citu personu tādā veidā, kura mērķis ir izraisīt nāvi vai nopietnus miesas bojājumus. Nāvējošs spēks attiecas uz darbību, darbību, kuras mērķis ir izraisīt nopietnus ievainojumus vai nāvi, un bieži vien var būt saistīta ar ieroča lietošanu. Nāvējoša spēka pielietošana var būt nelikumīga, taču noteiktos apstākļos, kas dažādās valstīs atšķiras, to var uzskatīt par likumīgu un, ja tā rezultātā iestājas nāve, var saukt par attaisnojamu slepkavību. Dažādās valstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, militārajiem un tiesībaizsardzības darbiniekiem ir dotas tiesības noteiktās situācijās un noteiktos apstākļos izmantot nāvējošu spēku. Parasti pilsoņiem var arī atļaut pielietot nāvējošu spēku noteiktos, parasti ļoti specifiskos apstākļos.
Nāvējošs spēks bieži var būt saistīts ar lāpstiņu ieroču vai šaujamieroču izmantošanu, ko izmanto, lai nopietni kaitētu vai nogalinātu citu personu. Lai gan likumi dažādās valstīs un dažādos reģionos atšķiras, ir dažas situācijas, kurās nāvējoša spēka lietošana ir vispārpieņemta vai vajadzības gadījumā to var aizstāvēt. Karavīriem kara laikā parasti ir atļauts izmantot nāvējošu spēku pret ienaidnieka kaujiniekiem, lai gan vardarbība pret nevainīgiem un civiliedzīvotājiem parasti ir nelikumīga un var būt par pamatu militārā kara tiesai pret karavīru.
Tāpat arī policistiem un tiesībaizsardzības darbiniekiem ir atļauts noteiktās situācijās izmantot nāvējošu spēku, parasti pašaizsardzībai vai civiliedzīvotāju aizsardzībai. Lielākajā daļā valstu ir arī likumi, kas nosaka, kā nāvējošo spēku var izmantot arī privātpersonas. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, lai gan dažādos štatos ir īpaši likumi, privātpersonas parasti var izmantot nāvējošu spēku noteiktos īpašos apstākļos. Tie ietver pašaizsardzību, citu personu aizsardzību un smagu vai vardarbīgu noziegumu novēršanu.
Lai nāvējoša spēka lietošana būtu pieņemama, aizstāvot sevi vai trešo personu no uzbrucēja, ir jābūt pamatotiem draudiem, ka uzbrucējs var izmantot nāvējošu spēku. Tas var ietvert slepkavības mēģinājumu vai uzbrucēja nāvējoša ieroča lietošanu. Parasti apsūdzētais, kurš apgalvo, ka nāve ir attaisnojama slepkavība, ir izjutis nenovēršamus nopietnu miesas bojājumu vai nāves draudus sev vai citiem apsūdzētajiem.
Dažās jomās nāvējošs spēks var tikt izmantots arī pret kādu, kurš nelikumīgi atrodas svešā īpašumā, izdarot vardarbīgu noziegumu un citādi nevar tikt likts pamest. Tas bieži vien prasa arī nenovēršamu briesmu sajūtu personai vai kādam citam, lai ierosinātu lietu par attaisnojamu slepkavību. Vardarbīgi noziegumi, piemēram, dedzināšanas mēģinājums, var būt par pamatu nāvējoša spēka pielietošanai no īpašuma likumīgā īpašnieka puses, jo tas var radīt ļoti reālus draudus viņam pašam vai citiem tuvākajā apkārtnē.