Respondeat superior ir juridiska doktrīna, kas nosaka, ka darba devēji ir atbildīgi par darbībām, ko darbinieki veic, pildot savus pienākumus. Šī latīņu frāze bieži tiek tulkota kā “ļaujiet galvenajam atbildēt”, atsaucoties uz domu, ka darba devējam var likt atbildēt par darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem. To dažreiz dēvē arī par kunga-kalpa likumu.
Doktrīna par atbildīgo priekšnieku visbiežāk parādās saistībā ar deliktiem, civiltiesiskiem pārkāpumiem, kurus cilvēki var vērsties tiesā, lai iesūdzētu zaudējumus. Prasītājs var iesūdzēt tiesā gan atsevišķu darbinieku par nelikumīgu darbību, gan darba devēju atbildīgā priekšnieka vadībā. Prasītājs var atgūt zaudējumus gan no darba devēja, gan no darbinieka.
Gadījumā, ja kāds mēģina saukt pie atbildības darba devēju par darbinieka rīcību, ir jāpierāda, ka darbinieks patiešām pildīja darba pienākumus. Darba devēji nav atbildīgi par savu darbinieku rīcību, atrodoties ārpus dienesta, par darbiniekiem, kuri atrodas atvaļinājumā, kā arī par situācijām, kad darbinieks nedarbojas darba pienākumu ietvaros. Tādējādi autocisternas vadītājam, kurš, piegādājot degvielu, iekļuvis negadījumā, ir atbildīgs darba devējs, bet, ja autocisternas vadītājs ceļā uz hipodromu sasit personīgo transportlīdzekli, darba devējs nav atbildīgs.
Slimnīcas, brokeri un juridiskie biroji mēdz būt īpaši uzmanīgi attiecībā uz atbildīgo priekšnieku. Šos darba devējus viņu darbinieki var pakļaut ievērojamam riskam, ja šie darbinieki uzvedas nolaidīgi vai nodara tīšus zaudējumus. Par deliktiem, kas saistīti ar medicīnisko praksi, nepamatotiem ieguldījumu padomiem un sliktu juridisku rīcību, var tikt vērstas ievērojamas atlīdzības, ja tās tiek iesniegtas tiesā. Tā rezultātā šādiem darba devējiem parasti ir lielas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises, lai segtu šādus gadījumus, un viņi arī plaši apmāca savus darbiniekus, lai mudinātu viņus izvairīties no situācijām, kas var izraisīt atbildību.
Darba devēji var apstrīdēt “responseat superior” jēdzienu, ja uzskata, ka tam ir pamatots iemesls. Ja darbinieks rīkojas ārpus parasto pienākumu robežām vai nepārprotami piedāvā pakalpojumus malā bez darba devēja atļaujas, darba devējs var iebilst, ka viņš nav atbildīgs par traumām, kas radušās tā rezultātā. Šādi argumenti ne vienmēr ir sekmīgi, jo tiesa var noteikt, ka darba devējam bija jāzina situācija un tas ir atbildīgs savas neuzmanības dēļ.