Mantojuma nodokļa deklarācija ir nodokļu veidlapa, ko fiziska persona izmanto, lai aprēķinātu nodokļu summu, kas jāmaksā valsts valdībai pēc tam, kad persona ir saņēmusi mantojumu. Formāts ir līdzīgs federālajai īpašuma nodokļa deklarācijai. Tomēr atgriešana neietekmē federālā īpašuma nodokļa saistības.
Mantojums ir daļa no mantojuma, kas mantiniekam nodots saskaņā ar testamentu. Mantojums sastāv no testamenta rakstītājas nekustamās un personīgās mantas. Mantinieks ir kāds, kurš saņem īpašumus no mantojuma pēc šīs personas nāves.
Mantojuma personīgais pārstāvis iesniedz mantojuma nodokļa deklarāciju. Iesniegšana nav nepieciešama, ja mantojuma ar nodokli apliekamā summa ir mazāka par to atbrīvojumu un atskaitījumu summu, ko mantinieki var pieprasīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Parasti deklarācijas iesniegšanas termiņš ir viens gads pēc mirušā nāves.
Mantojuma nodokļa deklarācija tiek iesniegta tā apgabala testamenta tiesā, kurā mantojuma atstājēja dzīvoja viņas nāves brīdī. Ja testaments tiek izskatīts tiesā, kas nav mirušā nāves apgabals, atdošana ir jāiesniedz tur. Iesniegumā jāiekļauj apliecinošie dokumenti, piemēram, miršanas apliecība, trasta dokumenti un nekustamā un personiskā īpašuma novērtējumi.
Ar nodokli apliekamo mantoto aktīvu kategorijas ietver nekustamo īpašumu, akcijas, obligācijas, īpašumam maksājamo dzīvības apdrošināšanu un visus līgumus par īpašuma zemes pārdošanu. Ar nodokli apliekamie aktīvi ietver arī personīgo īpašumu, piemēram, mājsaimniecības preces, apģērbu, mākslu un grāmatas. Laivas, automašīnas, tehnika un mājlopi arī tiek uzskatīti par personīgo īpašumu. Par ar nodokli apliekamiem īpašumiem tiek uzskatītas arī visas intereses, kas mirušajam bija kā citas personas gribas saņēmējs, kā arī honorāri no grāmatām vai citiem ar autortiesībām aizsargātiem materiāliem.
Nodokļus un visus nodokļu atbrīvojumus vai atskaitījumus nosaka mantinieka attiecības ar mantojuma atstājēju. Piemēram, daudzos štatos ir 100% atbrīvojums pārdzīvojušajiem laulātajiem un labdarības organizācijām. Mantojuma nodokļa procentuālā daļa palielinās līdz ar mantojuma vērtību. Lielākajā daļā štatu, jo attālākas ir labuma guvēja attiecības ar mirušo, jo augstāks ir nodoklis. Piemēram, draugi, tantes un onkuļi, brāļameitas un brāļadēli maksā lielāku mantojuma nodokli nekā meitas un dēli.
Mantojuma nodokļa veidlapā ir standarta atskaitījumi. Tie ir līdzīgi citiem ienākuma nodokļa atskaitījumiem, taču to pamatā ir arī mantinieka attiecības ar mirušo. Atskaitījumus var veikt par bēru izdevumiem, mirušā piemiņas vietu, nesamaksātajiem valsts nodokļiem, citu štatu uzliktajiem nodokļiem un federālajiem ienākuma nodokļiem. Federālie īpašuma nodokļi nav atskaitāmi mantojuma nodokļa deklarācijā.