Vecāku aizgādība, ko dažkārt dēvē par likumīgu aizgādību, ir termins, ko izmanto, lai izlemtu vai noteiktu, kurš ir atbildīgs par svarīgu lēmumu pieņemšanu, kas regulē bērna, kas nav sasniedzis likumīgo pilngadības vecumu, veselību un labklājību. Daudzos gadījumos vecāku aizgādība var nebūt problēma, un to parasti uzņemas precēts pāris, kas ir likumīgi bērna vecāki. Tomēr dažas situācijas liek apšaubīt vecāku aizgādību, parasti, ja vecāki šķiras vai citādi anulē laulību. Laulības šķiršanas lietās par aizgādību bieži lemj tiesa, un tas var būt ļoti strīdīgs jautājums laulības šķiršanas procesā.
Termins “aizgādība” galvenokārt tiek lietots Amerikā, un citos reģionos to var aizstāt ar tādiem terminiem kā “atbildība” Eiropas Savienībā un “dzīvesvieta” Skotijā. Neatkarīgi no precīzā lietotā termina vecāku aizgādība parasti tiek uzskatīta par vecāku vai likumīgo aizbildni, ar kuru bērns dzīvo lielāko daļu laika un kuram ir atļauts pieņemt svarīgus lēmumus par bērna audzināšanu. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) precīzas vecāku aizgādības prasības un definīcijas bieži nosaka atsevišķi štati.
ASV štati bieži nosaka fizisko aizbildnību, nosakot bērna dzīvesvietu. Vecāku aizgādību bieži var noteikt ar laulības šķiršanu, un abas puses var vienoties par abpusēji izdevīgu vienošanos vai var nikni strīdēties par to, ka otra persona iegūst bērna aizgādību. Ja laulības šķiršanas rezultātā tiek noteikta aizgādība pār bērnu, pastāv vairāki dažādi aizgādības veidi, tostarp primārā aizgādība, dalītā vai kopīgā aizgādība un vienīgā aizgādība.
Primārā aizbildnība parasti ir balstīta uz bērna fizisko aizgādību, un tā attiecas uz vietu, kur bērns visbiežāk dzīvo. Vienīgā vecāku aizgādība pār bērnu rodas, ja vienam vecākam vai likumīgajam aizbildnim ir ekskluzīvas aizgādības tiesības pār bērnu un viņš var likumīgi pieņemt visus svarīgos ikdienas lēmumus, kas ietekmē bērna veselību un labklājību, tostarp ģeogrāfisko atrašanās vietu, skolas un medicīniskos jautājumus. Turpretim bērna kopīgā aizgādība jeb dalītā aizgādība ir situācija, kurā abu vecāku aizgādība pār bērnu ir atsevišķi, bet katrs pārmaiņus ir bērna aizbildnis. Tas bieži notiek situācijās, kad bērns noteiktās gada vai nedēļas daļās dzīvo kopā ar vienu no vecākiem, bet citos laikos – kopā ar otru vecāku.