Kādi ir visizplatītākie šķiršanās iemesli?

Tiesiskais un cilvēciskais iemesls šķiršanās lietās ir divas dažādas lietas, un tieši to sajaukšana rada visvairāk pārpratumu. Civillikums balstās uz laulības iziršanas jēdzienu: laulība uzskatāma par izirušu, ja kopdzīve vairs nepastāv un nav sagaidāms, ka laulātie to atjaunos. Par iziršanas pierādījumu likums uzskata ilgstošu šķirtu dzīvi, bet paredz arī gadījumus, kad laulību var šķirt agrāk, piemēram, ja otrs laulātais ir bijis vardarbīgs vai ja abi laulātie šķiršanai piekrīt un ir vienojušies par bērniem un mantu. Precīzus nosacījumus un termiņus nosaka Civillikuma normas, kuru aktuālā redakcija pieejama vietnē likumi.lv, un tieši tur tie jāpārbauda pirms iesnieguma sagatavošanas.

Aptaujās un praktizējošu speciālistu novērojumos atkārtojas noteikts iemeslu kopums. Pirmajā vietā parasti ir neuzticība un uzticēšanās zaudēšana, taču to bieži uzskata par sekām, nevis cēloni, jo pirms tam gadiem ilgi ir krājusies atsvešināšanās. Otrs bieži minētais iemesls ir komunikācijas izzušana, kad partneri vairs nerunā par būtisko un konflikti tiek risināti ar klusēšanu. Trešā grupa ir ekonomiskie spriedzes avoti: parādi, kredītsaistības, atšķirīga attieksme pret naudas tērēšanu un ilgstošs bezdarbs. Ceturtā ir atkarības, visbiežāk no alkohola un azartspēlēm, kas parasti saistās arī ar finanšu problēmām. Piektā ir vardarbība, kas prasa nevis attiecību uzlabošanu, bet drošības nodrošināšanu, tostarp pagaidu aizsardzības līdzekļus. Latvijas apstākļos jāpiemin arī ilgstoša atsevišķa dzīvošana darba dēļ ārvalstīs, kas vājina saikni pat tad, ja formāla strīda nav.

Juridiski svarīgi saprast, ka vainas jautājums lielākoties nemaina mantiskās sekas. Kopīgā manta tiek dalīta pēc Civillikumā vai laulības līgumā noteiktajiem principiem, nevis pēc tā, kurš pirmais aizgāja. Arī bērna dzīvesvietu un saskarsmes kārtību nosaka pēc bērna interesēm, nevis kā sodu vienam no vecākiem, un uzturlīdzekļi bērnam pienākas neatkarīgi no vecāku savstarpējām pretenzijām. Vienīgā joma, kur laulāto rīcība var kļūt nozīmīga, ir atsevišķi prasījumi, piemēram, par līdzekļiem bijušā laulātā uzturēšanai, un arī tur izšķirošie ir likumā noteiktie kritēriji.

Ja lēmums vēl nav pieņemts, ir vērts nodalīt trīs jautājumus, kurus cilvēki parasti sajauc vienā. Pirmais ir attiecību jautājums, un tam ir sava vieta: pāru konsultācijas, psihoterapija vai ģimenes atbalsta pakalpojumi pašvaldībā. Otrais ir drošības jautājums; ja ir vardarbība, tas nav attiecību jautājums vispār un risinājums ir policija, pagaidu aizsardzība pret vardarbību un atbalsta organizācijas. Trešais ir juridiskais jautājums par mantu, bērniem un saistībām, un tas ir risināms ar notāru, mediatoru vai advokātu. Praksē vislielākos zaudējumus rada mēģinājums risināt juridisko jautājumu emocionālā ceļā un otrādi, piemēram, izmantot uzturlīdzekļu vai saskarsmes lietu kā sarunu spiedienu.

Statistiku par noslēgto un šķirto laulību skaitu Latvijā, laulāto vecumu un laulības ilgumu publicē Centrālā statistikas pārvalde, bet šie dati parāda tikai skaitļus, nevis iemeslus, jo iemeslus valsts reģistros nefiksē. Tāpēc jebkurš saraksts ar procentiem par šķiršanās cēloņiem jāuztver piesardzīgi: tas parasti nāk no ierobežotām aptaujām, bieži citā valstī un citā laikā. Ja attiecības ir krīzē, bet lēmums vēl nav pieņemts, saprātīgi ir izmantot ģimenes psihoterapeita vai sertificēta mediatora palīdzību, savukārt tad, kad šķiršanās kļuvusi neizbēgama, jurists palīdzēs sakārtot mantiskos un bērnu jautājumus tā, lai tiem vēlāk nebūtu jāatgriežas tiesā.