Labdaris ir kāds, kas palīdz cilvēkiem vai organizācijām, bieži vien finansiāli, lai gan labdari var palīdzēt arī citos veidos. Cilvēkus, kuri saņem labvēļa labo gribu, sauc par labuma guvējiem. Šis termins ir atvasināts no latīņu valodas “labs” un “taisītājs”, atspoguļojot plaši izplatīto ideju, ka cilvēki, kas nodarbojas ar labdarību, gūst labumu savās kopienās un pasaulē kopumā, palīdzot cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība.
Finansiāli labdari var sniegt aizdevumus, dotācijas un tiešas naudas dāvanas cilvēkiem un viņu atbalstītajiem mērķiem. To var izdarīt dzīves laikā un pēc nāves ar testamentu; daudzi cilvēki testamentā nosauc labuma guvējus ar mērķi nodrošināt, lai viņu nauda turpinātu darīt labu arī pēc viņu nāves. Dzīves laikā daudzi labvēļi izveido trastus ar nosauktiem labuma guvējiem, sniedzot finansiālu palīdzību ar trasta starpniecību un veicot pasākumus, kas ļaus trasta kontrolei pēc nāves pāriet uz labuma guvēju.
Labdari var arī ziedot produktus un pakalpojumus. Piemēram, kāds var piedāvāt izmantot privātu lidmašīnu transportēšanai kādam, piemēram, slimam cilvēkam, kuram jāceļo aprūpei, vai militārpersonām, kuras vēlas atgriezties mājās uz brīvdienām, bet nevar to atļauties. Tāpat labdari var ziedot preces katastrofu upuriem, tostarp visu, sākot no tualetes piederumiem un beidzot ar mājām. Labdari var piedāvāt arī tādus pakalpojumus kā palīdzība nodokļu sagatavošanā cilvēkiem, kuri nevar atļauties grāmatvedības pakalpojumus.
Izlemjot, kur un kā ziedot, kāds, kurš vēlas darboties kā labdaris, var izvēlēties no dažādām iedzīvotāju grupām un labdarības mērķiem. Labdari strādā ārpus valdības drošības tīkla, un daudzi koncentrē savus centienus uz iedzīvotājiem, kurus valdības programmas var nepietiekami apkalpot. Dažās valstīs tas ir izraisījis domstarpības, jo daži cilvēki ir iebilduši, ka labdarības ziedošana liek valdībām secināt, ka tām var būt vājas sociālo pakalpojumu sistēmas un paļauties uz turīgāku pilsoņu labumu, lai aizsargātu un rūpētos par nelabvēlīgiem sabiedrības locekļiem.
Labdarītājiem ir arī iespēja izvēlēties starp būt nosauktiem, anonīmiem un darbu veikšanu ar trasta vai sabiedriskas organizācijas starpniecību, kurā var būt vairāki labvēļi, kas strādā kopā. Daži cilvēki dod priekšroku anonīmai dāvināšanai, jo nevēlas piesaistīt uzmanību, un dažās reliģiskajās sektās cilvēki tiek stingri mudināti iesaistīties anonīmā dāvināšanā, lai labā darba uzmanības centrā būtu saņēmējs, nevis labdaris. Daži cilvēki arī iebilst, ka anonīma labdara statusā cilvēkiem, kuri nelabprāt pieņemt palīdzību, ir grūtāk to atteikt, jo viņi nezina, kur vērst savu atteikumu.