Maksa vienkāršā absolūtā ir nekustamā īpašuma veids, kurā īpašniekam pieder visas ar zemi saistītās tiesības. Viņa var izmantot zemi, iznīcināt zemi, atdot to kādam citam ar testamentu vai aktu vai paņemt no zemes priekšmetus, piemēram, kokus, akmeņus vai produkciju. Tas ir viens no vienīgajiem zemes īpašuma veidiem, kurā zemes īpašnieks — ar dažiem izņēmumiem — ar šo zemi var darīt gandrīz visu, ko vēlas. Gadījumā, ja zemes īpašnieks nomirtu bez testamenta, maksas vienkāršais absolūtais īpašums tiktu nodots īpašnieka mantiniekiem kā maksas vienkāršs absolūtais īpašums.
Parasti personai, kurai ir maksas vienkāršs absolūtais īpašums, ir pilnīgas un pilnīgas īpašumtiesības uz šo zemes gabalu. Viņai parasti ir atļauts darīt ar savu zemi visu, ko viņa vēlas. Tomēr šim noteikumam ir izņēmumi. Piemēram, zemes īpašnieku joprojām ierobežo līgumi, zonas rīkojumi, likumi un noteikumi. Tātad, ja viņai piederētu vienkāršs absolūts īpašums, viņa, iespējams, nevarēs izmantot šo zemes gabalu zirgu staļļa izvietošanai, ja apgabala līgumi aizliedz lauksaimniecības dzīvniekus uz zemes. Citā piemērā viņai, iespējams, nav atļauts būvēt dambi un bloķēt ūdeni no upes, kas tek pāri viņas īpašumam.
Parasti maksas vienkāršie absolūtie īpašumi ir atrodami valstīs, kuras ievēro parasto tiesību praksi, nevis civiltiesību praksi. Parasti vienīgās īpašumtiesības, kas ir spēcīgākas par tām, kuras tiek piešķirtas, izmantojot vienkāršu absolūtu īpašumu, ir tās, kas ir rezervētas valdībām, ko sauc par alodiālajām tiesībām vai īpašumtiesībām. Šie nosaukumi ir reti sastopami, jo īpaši parasto tiesību valstīs, un tie ir datēti ar feodāļiem. Tomēr dažos apgabalos, piemēram, Kvebekā, Kanādā, tie pastāv.
Valdības tiesības, kas ir svarīgākas par mājas īpašnieka tiesībām, pat ja īpašums pilnībā pieder zemes īpašniekam, var ietvert arī valdību ievērojamas tiesības. Šīs tiesības ļauj valdībai iegādāties īpašnieka zemes gabalu par noteiktu cenu, bet parasti tas tiek darīts bez zemes īpašnieka piekrišanas. Lai gan šo procedūru Amerikas Savienotajās Valstīs sauc par izcilu domēnu, citās valstīs tai ir citi nosaukumi. Piemēram, Kanādā un Dienvidāfrikā to sauc par ekspropriāciju. Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Jaunzēlandē to sauc par obligāto iegādi.