Labākā pierādījuma noteikums ir tiesību norma, kas nosaka, ka, uzrādot tādus pierādījumus kā dokuments vai ieraksts, tiks pieņemts tikai oriģināls, ja vien nav likumīga iemesla, ka oriģinālu nevar izmantot. Šī noteikuma izcelsme ir 1800. gados. Līdz ar elektronisko saziņu parādīšanos ir bijuši daži strīdi par to, kā būtu jāpiemēro vislabāko pierādījumu noteikums un vai tas ir svarīgi.
Labāko pierādījumu noteikuma ideja ir tāda, ka vislabākie pierādījumi ir sākotnējie pierādījumi. Ja kāds raksta, piemēram, vēstuli, bet kāds cits izgatavo kopiju, kopijā var būt kļūdas, ja tā ir izgatavota ar roku, vai arī kopēšanas process var kaut kā traucēt vēstulei. Piemēram, slikta fotokopija var aizēnot rokraksta detaļas, savukārt digitālā kopija var mainīt krāsu, un ar to var arī manipulēt kāds ar prasmēm.
Šī iemesla dēļ, ja tas vispār ir iespējams, tiesas vēlas redzēt sākotnējos pierādījumus. Ja oriģināls tiek iznīcināts vai kāda iemesla dēļ nav pieejams, tiks pieņemta kopija. Tomēr kopija ir jāpierāda lieciniekam, kurš var liecināt par saturu un apstiprināt, ka tā ir precīza oriģināla kopija. Iepriekš minētajā vēstules piemērā, piemēram, jurists var piezvanīt personai, kura uzrakstīja vēstuli, lai jautātu, vai kopija patiešām ir šīs personas rakstītās vēstules kopija, un apstiprinātu, ka kopija nav tikusi manipulēta.
Elektroniskie pierādījumi var būt sarežģītāki. Piemēram, var būt grūti identificēt e-pasta oriģinālo kopiju; tā var būt kopija sūtītāja izsūtnē, serverī, adresāta iesūtnē un tā tālāk. Tāpat var būt neiespējami noteikt, vai fails ir oriģināls vai kopija, lai gan ir iespējams apkopot datus, piemēram, kad fails tika ģenerēts un kad tas tika mainīts. Izmantojot digitālos pierādījumus, tiesas var piemērot labāko pierādījumu noteikumu katrā atsevišķā gadījumā atkarībā no pierādījumiem un situācijas.
Labāko pierādījumu noteikums bija īpaši svarīgs laikmetā, kad dokumentus kopēja ar roku un kad tādas lietas kā fotogrāfijas varēja pārdrukāt tikai ar roku. Tomēr mūsdienās daudzus pierādījumus var digitalizēt ļoti kvalitatīvā formā, un dažas tiesas var uzskatīt, ka šīs kopijas ir tikpat labas kā oriģināls. Turklāt digitalizētu pierādījumu izmantošana tiesā ļauj cilvēkiem nodrošināt oriģinālos pierādījumus un pasargāt tos no bojājumiem, nozaudēšanas vai zādzības.