Konstitucionālā homeopātija ir trešais homeopātiskās terapijas līmenis, ko izmanto smagu simptomu, hronisku veselības problēmu, kā arī pagātnes vai tagadējo ciešanu ārstēšanai. Atkarībā no pacienta diskomforta smaguma un slimības vēstures tiek izmantoti trīs dažādi terapijas līmeņi. Pirmais un otrais terapijas līmenis galvenokārt ārstē nelielus un īslaicīgus apstākļus, piemēram, sastiepumus, ādas kairinājumus un simptomus, kas saistīti ar saaukstēšanos. Ilgtermiņa problēmas, piemēram, atkārtotas infekcijas, hroniskas muguras sāpes, fibromialģija un depresija, ir dažas no veselības problēmām, kuru ārstēšanai tiek izmantota konstitucionālā homeopātija.
Pirmā homeopātijas tikšanās parasti sastāv no detalizētas konsultācijas, kas ietver fizisku izmeklēšanu, garīgo novērtēšanu un rūpīgu pacienta slimības vēstures novērtēšanu. Terapeiti un ārsti koncentrējas uz visu pacienta būtību, nevis tikai problēmzonas ārstēšanu. Fiziskā, emocionālā un garīgā būtne ir vērsta uz individualizētām terapijas metodēm. Ārstējot visu ķermeni, hronisku slimību simptomi ievērojami samazinās. Tas parasti ietver darbu pie uztura, vingrinājumiem un pozitīvām dzīvesveida izmaiņām kopā ar pacientu, lai uzlabotu viņa imūnsistēmu un palielinātu ķermeņa aizsardzības mehānismus.
Konstitucionālās homeopātijas dziedināšanas process parasti sākas dziļi pacienta iekšienē un pakāpeniski dziedē ārējo ķermeni. Homeopāti dzīvībai svarīgus orgānus un garīgos/emocionālos stāvokļus uzskata par iekšējo pacientu, kam jāpievērš uzmanība, pirms var sākties ārējā dziedināšana. Ārstējot ķermeņa augšdaļas simptomus, pacientam var rasties jaunas sāpes apakšējās ekstremitātēs, kas tiek uzskatīta par pazīmi, ka konstitucionālā homeopātija darbojas. Šī teorija ir balstīta uz Heringa likumu, kas ir galvenais homeopātiskās terapijas princips.
Heringa izārstēšanas likums, ko Konstantīns Herings ieviesa 1800. gadu vidū, nosaka, ka simptomi migrē no dziļi iekšpuses uz ķermeņa ārējo daļu un simptomi virzās no ķermeņa augšdaļas uz leju. Tas ir pamats, uz kura plaukst konstitucionālā homeopātija, mācot ķermenim pašam sevi izārstēt. Pateicoties šim likumam, homeopāti spēj izskaidrot sāpju pārnešanu no vienas ķermeņa daļas uz otru. Sākotnējās vizītes un izvērtēšanas laikā terapeits parasti izglīto pacientu par konstitucionālo homeopātiju un teorijām, uz kurām tā balstās.
Pacienti tiek uzskatīti par procesa partneriem, jo viņam vai viņai ir vienlīdz jāiesaista ārstēšanā, lai tas būtu veiksmīgs. Pirmajā tikšanās reizē sniegtā informācija ir ļoti svarīga, jo tā palīdz pacientiem tikt drosmīgiem, ņemot vērā procesa iespējamo ilgumu. Dažreiz ir nepieciešami medikamenti, un bieži tiek nozīmētas ārkārtīgi mazas alopātisko zāļu devas.