Kreozots ir koksnes konservants, ko iegūst, destilējot koksni vai akmeņogļu darvu ļoti augstā temperatūrā. To parasti izmanto, lai aizsargātu telefona stabus, žogu stabus un citu koksni, kas ir pakļauta elementiem. Vēsturiski tas ir izmantots arī tinktūrās un mājas līdzekļos dažādu slimību ārstēšanai, lai gan mūsdienās to nav ieteicams lietot. Ir arī daži ilgtermiņa pielietojumi veselībai, kas saistīti ar kreozotu.
Koksnes kreozots ir taukains šķidrums ar skaidru līdz dzeltenu nokrāsu. Tam parasti ir dedzinoša garša un garša, kas netiek uzskatīta par pievilcīgu, taču to vairākus gadus lietoja kā efektīvu caurejas līdzekli, kā arī ar saaukstēšanos saistīta klepus ārstēšanai. Šis veids ir izmantots arī kā dezinfekcijas līdzeklis. To var atrast arī šķidrā kūpinājuma gaļas aromatizētājā.
Akmeņogļu darvas kreozotam mēdz būt dažādas īpašības. Tas ir no dzintara līdz melnam un ir diezgan biezs. Šo formu dažreiz izmantoja psoriāzes ārstēšanā. Biežāk tas ir izmantots dzīvnieku mērcēs, dažāda veida insekticīdos un dzīvnieku un putnu repelentos ap nometņu vietām. Tomēr to visbiežāk izmanto kā koksnes aizsardzības līdzekli.
Saskare ar kreozotu var izraisīt dažādas veselības problēmas. Ja ilgstoši tiek pakļauti zemam līmenim, cilvēkiem var rasties izsitumi uz ādas, kas ar laiku var kļūt par ādas vēzi. Skursteņslauķi bija īpaši pakļauti tādām problēmām kā sēklinieku maisiņa vēzis, jo bieži tika pakļauti kvēpu un akmeņogļu darvas kreozota iedarbībai, ko izmantoja daudzu skursteņu apšuvumam.
Tieša saskare ar lielāku kreozota daudzumu var izraisīt apdegumus un izsitumus uz ādas, kā arī radīt problēmas ar acīm. Pastāvīga augsta līmeņa iedarbība var izraisīt arī aknu un nieru darbības traucējumus. Garīgs apjukums un krampji ir pārmērīgas iedarbības pazīmes, un, ja persona netiek nekavējoties ārstēta, var rasties bezsamaņas lēkmes un pat nāve.