Neopioīdu pretsāpju līdzekļi ir zāles, kas nav narkotiskas un tiek izmantotas vieglu vai mērenu sāpju mazināšanai. Daži neopioīdu pretsāpju līdzekļu piemēri ir acetaminofēns; visi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), piemēram, ibuprofēns, ketoprofēns, diklofenaks un aspirīns; un dažas zāles, ko sauc par adjuvantiem pretsāpju līdzekļiem, piemēram, antidepresantiem, ko lieto sāpju mazināšanai, neskatoties uz to, ka tiem ir atšķirīgs primārais nolūks. Daudzi neopioīdu pretsāpju līdzekļi darbojas arī kā pretdrudža līdzekļi vai drudzi mazinoši līdzekļi. Izņemot adjuvantus pretsāpju līdzekļus, zāles, kas klasificētas kā neopioīdu pretsāpju līdzekļi, bieži vien ir pieejamas bez receptes.
Opioīdu pretsāpju līdzekļi, ko bieži dēvē par narkotiskām vai kontrolējamām vielām, iedarbojas uz indivīda nervu sistēmu, ietekmējot opioīdu receptorus, kas signalizē par mērenām vai stiprām sāpēm. Turpretim neopioīdu pretsāpju līdzekļi nesadarbojas ar opioīdu receptoriem, un tiem ir vieglāka sāpju mazināšanas iedarbība. Atšķirībā no opioīdiem šīs zāles neizraisīs fizisku atkarību vai atkarību. Tie samazina sāpes perifērā vietā, bloķējot prostaglandīnus, kas ir atbildīgi par audu iekaisumu, kā arī par smadzeņu brīdināšanu par traumām ar sāpju signālu palīdzību.
Viens no nesteroīdo pretsāpju līdzekļu trūkumiem ir tas, ka tie mēdz izraisīt nopietnas blakusparādības, ilgstoši lietojot. Šīs sekas var ietvert kuņģa-zarnu trakta problēmas vai indivīda nieru vai aknu bojājumus. Opioīdu zāles var izraisīt tādas blakusparādības kā slikta dūša, aizcietējums vai garīga duļķainība, taču daži eksperti uzskata, ka ar atbilstošu medikamentu pārvaldību šīs sekas var būt minimālas.
Vēl viena problēma, kas saistīta ar neopioīdu pretsāpju līdzekļiem, ir zināma kā griestu efekts, kas attiecas uz sāpju mazināšanas potenciāla griestiem vai augšējo robežu. Noteiktā brīdī zāļu devas palielināšana nepalielina tā labvēlīgo ietekmi. Šī iemesla dēļ šādas zāles ir piemērotas tikai īslaicīgai lietošanai vai ar sāpēm, kas svārstās no vieglām līdz vidēji smagām. Neopioīdus pretsāpju līdzekļus dažreiz lieto kopā ar opioīdu medikamentiem smagu vai hronisku sāpju mazināšanai.
Acetaminofēns ir pazīstams ar dažādiem tirdzniecības un vispārīgiem nosaukumiem, tostarp Tylenol®, Panadol® vai paracetamols, Tempra®, Pain-eze® un Feverall®. Ibuprofēna zīmolu nosaukumi ir Motrin®, Advil® un Midol®. Aspirīnu dažreiz pārdod ar tādiem tirdzniecības nosaukumiem kā Bufferin®, Anacin® vai Genacote®.
Zinātniskais termins pretsāpju līdzeklis attiecas uz jebkuru medikamentu, kas paredzēts sāpju mazināšanai, kas neizraisa arī samaņas zudumu. Šīs zāļu kategorijas zāles bieži vien var nodrošināt īslaicīgu sāpju vai drudža pārtraukšanu, kas saistītas ar traumu, slimību vai iekšēju disfunkciju. Šīs zāles var maskēt slimības vai traumas simptomus, bet faktiski neārstē galveno cēloni.