Audu transplantācija ir medicīniska procedūra, kurā donora audus izmanto, lai aizstātu pacienta trūkstošos vai bojātos audus. Var izmantot daudzu veidu cilvēka audus, tostarp vēnas, ādu, cīpslas, kaulus un acu materiālus. Viens no visizplatītākajiem audu transplantātu veidiem ir ādas transplantāts apdeguma upurim, taču arī citi pacienti var gūt labumu no audu ziedošanas. Tā kā operācija, kas tiek pievienota šāda veida transplantācijai, bieži ir invazīva, pacientam būs jālieto antibiotikas un jāievēro īpaši piesardzības pasākumi, līdz operācijas vieta sadzīs.
Autotransplantātā donora audi tiek ņemti tieši no pacienta. Autotransplantācijas bieži tiek veiktas ar ādu, kuru var noņemt no augšstilba un izmantot citur uz ķermeņa. Šim audu transplantāta veidam ir tendence ātrāk uzsūkties organismā, lai gan pacientam būs jārūpējas par divām atveseļošanās vietām – transplantēto vietu un donora vietu, līdz viņš vai viņa atveseļosies. Ārkārtas situācijā autotransplantāts bieži vien ir izvēles transplantāts, ja tas ir iespējams, jo audi nav jāapstrādā drošības nolūkos.
Allotransplantāts ir audu transplantāts, izmantojot materiālus, kas ziedoti no kāda cita. Vairumā gadījumu tiek izmantoti materiāli, kas atgūti no mirušas personas. Parasti mirušais ir norādījis vēlmi ziedot orgānus vai audus un viņa ģimene piekritusi procedūrai. Līķis tiek apstrādāts tieši tāpat kā parasts pacients operācijas laikā, lai nodrošinātu vislielāko cieņu un radītu sterilu vidi. Audi tiek savākti no līķa un apstrādāti tīrās laboratorijās pirms ievietošanas noliktavā.
Kad līķu audi tiek apstrādāti, tie tiek pārbaudīti attiecībā uz iespējamiem patogēniem un iztīrīti. Tehniķi rūpīgi marķē audu daļas un ievieto tās sterilos maisiņos, kas pēc tam tiek noslēgti. Uzglabājot zem nulles temperatūras, audu izstrādājumi var glabāties diezgan ilgu laiku.
Ja pacientam nepieciešama audu transplantācija, tas notiek vai nu ārkārtas situācijas, piemēram, pārrautas cīpslas vai nopietna apdeguma, vai deģeneratīva stāvokļa dēļ. Ārsts ar pacientu var apspriest vairākas iespējas, un, ja tiek pieņemts lēmums par transplantāciju, pacients tiek sagatavots operācijai. Parasti pacientam ir jālieto profilaktiskas antibiotikas, lai nodrošinātu, ka transplantācijas vietā neietilpst infekcija. Pacientam atkarībā no procedūras tiek ievadīts anestēzijas līdzeklis vai tiek veikta vispārējā anestēzija, un tiek veikta audu transplantācija. Pēc tam ir ārkārtīgi svarīgi, lai pacients turpinātu lietot antibiotikas un uzturētu transplantācijas vietu tīru.