Jejunostomija ir ķirurģiska procedūra, kurā tievajās zarnās tiek izveidots caurums, lai ievietotu barošanas cauruli. Pacientam var veikt šo operāciju, ja viņam ir grūtības uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, patērējot pārtiku caur muti. Jejunostomijas zondi (J-caurule) var izmantot, lai ievadītu organismā barojošus šķidrumus un zāles, ja kuņģis nav piemērots barošanas zondei vai lai no kuņģa izvadītu nevēlamās gāzes un šķidrumus.
Šo procedūru parasti iesaka pacientiem, kuriem ir aizkuņģa dziedzera slimība, ir grūtības iztukšot kuņģi vai ir problēmas ar kuņģa satura aspirāciju plaušās, kas rodas, kad kuņģa saturs tiek ieelpots plaušās. Kā alternatīvu gastrostomijai, kurā barošanas caurule tiek ievietota kuņģī, jejunostomiju var izmantot arī tad, ja kuņģis ir jāsaglabā stiprs turpmākām operācijām. Šādi gadījumi var būt pacienti ar barības vada adenokarcinomu, barības vada vēzi.
Procedūra ir nosaukta tāpēc, ka caurums jeb stoma tiek veidota tievās zarnas vidusdaļā jeb tukšajā zarnā. Tievā zarna ir gara caurule, kas veido daļu no apakšējā kuņģa-zarnu trakta, pa kuru pārtika pārvietojas, lai to sagremotu. Atrodoties starp kuņģi un resno zarnu, tievā zarna ir atbildīga par to, lai turpinātu šķelties kuņģī jau daļēji sagremotu pārtiku, kā arī par barības vielu uzsūkšanos. Atlikušo vielu pēc tam nodod resnajā zarnā, kur atkritumus sagatavo izvadīšanai. Tievās zarnas tukšās zarnas segments atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu, kas pievienojas kuņģim, un ileum, kas savienojas ar resno zarnu.
Jejunostomiju var veikt kā atklātu operāciju, kurā pacients tiek nogriezts, lai pilnībā atklātu mērķa audus, vai kā laparoskopisku procedūru. Laparoskopiskās operācijas laikā pacients tiks anestēzēts, un ķirurgs vēderā veiks sīkus iegriezumus, caur kuriem var ievietot laparoskopu un instrumentus. Laparoskops ir attēlveidošanas ierīce, kas ļauj medicīnas speciālistiem redzēt ķermeņa iekšpuses reāllaika filmu bez atklātas operācijas.
Kad iegriezumi ir izdarīti, J-veida caurule tiek izspiesta cauri vēdera sienai. Ja vēders būtu sadalīts četrās kastēs vai kvadrantos, caurules ieeja parasti tiktu veikta augšējā kreisajā kvadrantā. Pēc tam tukšajā zarnā tiek veikts neliels iegriezums, parasti apmēram 0.12 collas (3 mm), un caurule tiek ievietota tā, lai tās atvere būtu zarnu lūmenā. Lūmenis ir atvērta telpa vai kanāls zarnu centrā. Pēc instrumentu noņemšanas un griezuma vietu tīrīšanas pacientam jābūt gatavam pievienot barošanas komplektu un sākt lietot J-veida cauruli.
Atkarībā no iemesla, kāpēc tiek veikta operācija, pacients var atgriezties mājās un patstāvīgi ievadīt pārtiku un zāles. Medmāsas vai ārsti informēs pacientu par to, kā lietot un uzturēt barošanas cauruli, ņemot vērā konkrēto gadījumu. Parasti caurule un āda ap cauruli katru dienu jātīra ar vates spilventiņiem vai mazgāšanas lupatiņu un ziepjūdeni. Tomēr pacientam jābūt uzmanīgiem, lai pirmās četras līdz sešas nedēļas dušā vai vannā nekļūtu pārāk mitra vieta. Caurule ir jāizskalo ar vēsu ūdeni ik pēc sešām stundām vai pēc katras barošanas, kā arī katru reizi, kad barošana tiek pārtraukta.
Ja J-caurules vietai ir nepieciešams pārsējs, arī tas ir jāmaina katru dienu. Pacientiem jāpastāsta veselības aprūpes speciālistam, ja viņiem rodas apsārtums, sāpes, pietūkums vai ādas plaisāšana ap cauruli. Caurule arī jāpiestiprina pie ķermeņa, lai novērstu zarnu vilkšanu. Ja caurule izkrīt, atvere jāpārklāj ar jaunu marles spilventiņu un jāinformē medicīnas darbinieks.