Sirds un asinsvadu vingrošana ir vingrošanas veids, kas paredzēts sirds un asinsvadu sistēmas darbībai, uzlabojot plaušu un sirds veselību, kā arī uzlabojot muskuļu un skeleta sistēmas stāvokli. Tas ir ļoti ieteicams vingrošanas veids cilvēkiem ar plašu fitnesa līmeni, lai gan cilvēkiem vienmēr jākonsultējas ar ārstu pirms jaunas vingrojumu programmas uzsākšanas. Kardio treniņu rutīnas daļa var būt daudz dažādu aktivitāšu, padarot rutīnu daudzveidīgu un interesantu.
Sirds un asinsvadu vingrinājumu galvenais mērķis ir palielināt sirdsdarbības ātrumu un uzturēt to ilgstoši. Skriešanas, riteņbraukšanas un aerobikas nodarbības ir daži izplatīti sirds un asinsvadu vingrinājumu piemēri. Ideālā gadījumā vingrinājumu vajadzētu turpināt vismaz 40 minūtes trīs līdz četras dienas nedēļā. Šie ieteikumi var atšķirties atkarībā no indivīda stāvokļa, jo daži cilvēki gūst labumu no vairāk fiziskās aktivitātes, savukārt citiem vajadzētu vingrot mazāk drošības nolūkos.
Sirdsdarbības mērķa sirdsdarbības frekvence ir atšķirīga, un to nosaka, kontrolējot regulāru sirdsdarbības ātrumu un izmantojot dažādas formulas, lai sasniegtu ideālu sirdsdarbības ātrumu. Ārsts vai fitnesa instruktors var ieteikt konkrētu formulu atkarībā no vingrinājuma mērķa, dalībnieka vecuma un vingrinājumu veida. Parasti sirdsdarbības ātrums nedrīkst pārsniegt 226 minūtē mīnus trenažiera vecumu. Tas nozīmē, ka 26 gadus veca cilvēka maksimālajam pulsam jābūt zem 200 sirds un asinsvadu slodzes laikā.
Regulāri kardiovaskulāri vingrinājumi veicina veselīgākas plaušas, sirdis un muskuļus. Regulāri vingrinājumi veicina skābekļa piegādi muskuļiem, palīdz organismam regulēt daudzu savienojumu klātbūtni un veicina svara zudumu; ķermenis burtiski sadedzina taukus, lai iegūtu enerģiju ilgstošas kardiovaskulāras slodzes periodos. Šajā procesā muskuļi kļūst stiprāki un tonusā, un trenažieris parasti uzlabo vispārējo fizisko stāvokli.
Šis vingrinājumu veids ir pazīstams arī vienkārši kā “kardio” vai “aerobs vingrinājums”, un to var sajaukt ar citiem vingrinājumu veidiem, piemēram, svara treniņiem muskuļu fitnesam un stiepšanās disciplīnām, piemēram, jogu un pilates, lai uzlabotu elastību un muskuļu tonusu. Daži cilvēki izstrādā savus vingrojumu režīmus, izstrādājot viņiem piemērotu un ilgtspējīgu rutīnu, savukārt citi dod priekšroku konsultēties ar personīgo treneri, fitnesa instruktoru vai ārstu, lai izstrādātu drošu un efektīvu rutīnu.