Pēc lielākās daļas ekspertu domām, realitātes terapijas galvenās priekšrocības ir saistītas ar veidu, kā tā vērš klientus tieši uz viņu problēmu risinājumiem. Realitātes terapeiti mēdz izvairīties no pārāk lielas koncentrēšanās uz iekšējām problēmām un lietām cilvēka pagātnē, tā vietā dodot priekšroku lietām, kas notiek tagadnē. Pēc dažu domām, realitātes terapijas spēks var būt arī tās vājums. Daži cilvēki uzskata, ka realitātes terapeiti nepietiekami koncentrējas uz to, kā iekšējie jautājumi un lietas cilvēka atmiņā var ietekmēt mūsdienu uzvedību, potenciāli atstājot klientiem ilgstošas problēmas. Turklāt daži eksperti uzskata, ka koncentrēšanās uz dzīves lēmumu sekām var likt pacientiem justies tā, it kā viņus vaino viņu problēmās, kas varētu būt neproduktīvi.
Šāda veida terapija parasti ir saistīta ar problēmu identificēšanu, to risināšanas plānu izstrādi un pēc tam nepieciešamo, lai klienti koncentrētos uz plānu īstenošanu. Šajā ziņā tā ir terapeitiska metode, kas daudz vairāk vērsta uz risinājumiem, nevis cēloņiem. Var pievērst zināmu uzmanību tam, kāpēc cilvēkam ir problēmas, bet tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai izdomātu funkcionējošu risinājumu. Šī koncentrēšanās uz plāniem un problēmu risināšanu dažkārt tiek uzskatīta par vājumu, jo eksperti uztraucas, ka koncentrēšanās uz psiholoģiskām problēmām kā uzvedības sekas var likt pacientiem justies kā neveiksmīgiem, potenciāli iedragājot viņu pašcieņu.
Vēl viena lieta, ko šis terapijas veids neuzsver, ir koncentrēšanās uz emocijām. Jūtas pamatā tiek uzskatītas par uzvedības sekām, un šajā ziņā tās būtībā ir simptoms. Vispārīgi runājot, šāda veida terapija ir mazāk saistīta ar simptomiem, tā vietā koncentrējoties uz to, kā atrisināt problēmas, kas liek cilvēkiem justies tā, kā viņi jūtas. Pacienti parasti tiek mudināti uztvert jūtas kā barometru, kas parāda progresu vai progresa trūkumu, lai sasniegtu galīgo mērķi, uz kuru persona tiecas.
Pēc dažu ekspertu domām, realitātes terapijas lielākie trūkumi rodas no vispārēja koncentrēšanās trūkuma uz pamata problēmām, kas var izraisīt personas nepatikšanas, un vispārējs uzmanības trūkums uz iekšējiem stāvokļiem. Daudzi terapeiti uzskata, ka pacienti bieži gūst labumu, saskaroties ar saviem iekšējiem dēmoniem un risinot traumatiskas lietas pagātnē. Turklāt dažas citas terapeitiskās pieejas patiešām uzsver koncentrēšanos uz iekšējiem stāvokļiem un jūtām, un cilvēkiem, kuri atbalsta šīs pieejas, var būt daudz problēmu ar šāda veida terapiju.