Sporta rehabilitācija, kas pazīstama arī kā sporta rehabilitācija, attiecas uz medicīnisko aprūpi, fizikālās terapijas ārstēšanu, sporta treniņu modalitātēm un citām nepieciešamajām terapijām, kas tiek nodrošinātas sportistam, lai, ja iespējams, atgrieztos viņa iepriekšējā sportiskās darbības līmenī. . Savulaik šī daudznozaru pieeja atveseļošanai bija pieejama tikai profesionāliem sportistiem vai olimpiešiem. Taču tagad šī prasme un uzmanības līmenis ir pieejams arī jebkura vecuma amatieru sportistiem. Sporta rehabilitāciju pamatā var iedalīt fiziskajos, garīgajos un psiholoģiskajos aspektos. Neuzsverot visus trīs rehabilitācijas aspektus, ir ne tikai lielāks atkārtotu savainojumu potenciāls, bet arī sportists zaudē vērtīgu iespēju padziļināt savas spējas disciplīnā un fokusā.
Sporta rehabilitācijas primārais aspekts parasti ir fiziskas dabas. Fizisku traumu var izārstēt ar atpūtu, ārstēt ar vienu vai vairākām fizikālās terapijas metodēm vai ķirurģiski izlabot. Atkarībā no diagnozes, vispirms var izmēģināt vismazāk invazīvās ārstēšanas iespēju, lai nodrošinātu efektivitāti, bet ķirurģiska iejaukšanās tiek saglabāta kā pēdējais līdzeklis. Citiem diagnosticētiem ievainojumiem, kas saistīti ar saišu, cīpslu, nervu vai kaulu plīsumiem, var būt nepieciešama tūlītēja operatīva remonts, un lielākā daļa sporta rehabilitācijas pasākumu jāveic pēc operācijas. Neatkarīgi no tā, kura iespēja tiek izmantota, sportists parasti uzlabo savu sporta rehabilitācijas programmu atbilstoši viņa pūlēm.
Sportista sporta rehabilitācijas programmas garīgais vai kognitīvais aspekts dažreiz tiek ignorēts, taču tas ir ārkārtīgi svarīgs. Šajā sporta rehabilitācijas aspektā galvenā uzmanība tiek pievērsta izglītībai. Visiem veselības aprūpes sniedzējiem ir jāizglīto sportists par viņa traumu, ārstēšanu, medikamentiem, vingrinājumiem un katra loģikas pamatojumu. Šī instrukcija ne tikai palielina sportista atbilstību noteiktajai programmai, bet arī potenciāli palīdz novērst atkārtotas traumas, novēršot bīstamu darbību, nostiprinot opozīcijas muskuļu grupas un uzlabojot līdzsvaru. Pareizs uzturs atveseļošanās laikā ir arī svarīgs temats, kas jārisina šajā laika posmā.
Pēdējais nozīmīgais sporta rehabilitācijas aspekts — psiholoģiskais — prasa no sportista vislielāko personīgo ieguldījumu un enerģiju. Neskatoties uz traumu un iespējamām sāpēm, ir jāsaglabā pozitīva attieksme, lai paātrinātu un stiprinātu atveseļošanos. Šādas pozitīvas attieksmes saglabāšana, neskatoties uz šīm barjerām, trenē sportistu garīgajā disciplīnā, koncentrācijā un fokusā. Tas ir pēdējais sporta rehabilitācijas aspekts, ko nevar izrakstīt ārsts vai pierunāt treneris, bet tas dod dividendes, kad sportists var atgriezties sacensībās.