Primārā profilakse ir mēģinājums novērst negatīvas sekas veselībai, piemēram, vēzi vai ievainojumus, pirms tās vispār rodas. Tas bieži ir redzams sabiedrības veselības kampaņās un ar veselību un drošību saistītos tiesību aktos. Tas ir ideāls veselības profilakses veids, ja to var efektīvi īstenot.
Trīs dažādi profilakses veidi veselības aprūpē ir primārā, sekundārā un terciārā. Primārajā profilaksē slimība/stāvoklis tiek pilnībā novērsts. Sekundārā profilakse attiecas uz slimību pārbaudēm un skrīningu, lai to savlaicīgi atklātu un ārstētu, pirms tā nodara kaitējumu. Terciārā profilakse vairumā gadījumu ir vismazāk optimālais profilakses veids, un to izmanto, ja slimība vai stāvoklis jau pastāv un mērķis ir novērst pēc iespējas vairāk nelabvēlīgu seku.
Daži pasaules mēroga humānās palīdzības mērķi ir primārās profilakses veids, piemēram, tīra ūdens, barojošas pārtikas un atbilstošas sanitārijas nodrošināšana. Šīs darbības palīdz novērst virkni slimību un stāvokļu. Citi šāda veida profilakses piemēri ir iekļauti tiesību aktos, tostarp drošības jostas un drošības spilveni automašīnās, lai novērstu ievainojumus automašīnu avārijās. Šāda veida profilakse bieži tiek novērota sabiedrības veselības, tiesību sistēmā, izglītības sistēmā un citās valsts vai starptautiskās sistēmās.
Daudzas primārās profilakses kampaņas ir vērstas uz bērniem, lai pēc iespējas agrāk novērstu negatīvas sekas uz veselību, tostarp vakcinācijas, likumi, kas nosaka bērnu autokrēsliņu izmantošanu, kā arī obligātas fiziskās aktivitātes skolās. Vēl viens izplatīts paņēmiens ir pusaudžu mērķauditorija ar izglītības palīdzību, tostarp pretnarkotiku un smēķēšanas kampaņas, kā arī seksuālā izglītošana, kas veicina prezervatīvu lietošanu, lai novērstu seksuāli transmisīvo slimību izplatīšanos. Pieaugušie un vecāka gadagājuma cilvēki ir arī paredzēti, reklamējot tādus priekšmetus kā vēža pārbaudes un veselīga svara un aktivitātes līmeņa uzturēšana.
Primārā profilakse ir ideāla, jo, ja tā ir efektīva, ārstēšana nav nepieciešama. Tas samazina slogu veselības aprūpes sistēmai, kā arī novērš cilvēku ciešanas, mērķējot uz veselības seku pamatcēloņu. Sekundārā un terciārā profilakse ietver noteiktas ārstēšanas darbības, un tāpēc ne vienmēr novērš galveno cēloni.
Dažkārt ir grūti iegūt finansējumu un citu atbalstu primārās profilakses programmām, jo šo programmu ietekmi ir grūti izmērīt salīdzinājumā ar sekundāro un terciāro programmu ietekmi. Var būt nepieciešami ilgtermiņa pētījumi, lai parādītu primārās profilakses ietekmi. Piemēram, pētījums, kas liecina par nāves gadījumu skaita samazināšanos autoavārijās pēc drošības jostu likuma ieviešanas, parādītu likuma ietekmi.