Lieto, lai ārstētu ādas stāvokli, ko sauc par aktīnisko keratozi, aminolevulīnskābe ir zāles, ko pacienti uzklāj uz ādas. Kad zāles tiek uzklātas uz skartās ādas vietas, tās var pārveidoties par citu molekulu, kas var iznīcināt slimās šūnas. Lai šis process būtu efektīvs, nepieciešama gaisma, tāpēc pacientam ir jāveic arī viegla ārstēšana, lai izārstētu stāvokli.
Aktīniskā keratoze ir ādas defektu veids, kad uz ādas ir nelīdzenas vietas, kurās var veidoties arī garozas. Šie izciļņi laika gaitā var pārvērsties par vēža bojājumiem, tāpēc pacients var vēlēties tos noņemt, pirms tas notiek. Šim procesam var būt nepieciešams apmeklēt ārstu, kurš var lietot aminolevulīnskābi kā pirmo soli plankuma izņemšanā.
Katrs aktīniskās keratozes izciļnis ietekmē tikai nelielu šūnu kopumu attiecībā pret pārējo ādu, tāpēc zāles jālieto tikai skartajā zonā. Būtībā aminolevulīnskābes apstrāde nogalina slimās šūnas, lai ādas zona atkal kļūtu veselīga un mazāk pakļauta ādas vēža riskam. Parasti ārsts lieto aminolevulīnskābes preparātu, kas paliek uz ādas vismaz 12 stundas.
Pēc 12 stundām aminolevulīnskābe ir pārvērtusies par citu vielu, ko sauc par protoporfirīnu IX. Šī ķīmiskā viela sadalās, pakļaujoties gaismai, kas ir nākamais solis apstrādes procesā. Pacientam tiek veikta skartās ādas viegla apstrāde, kas ļauj protoporfirīnam IX atbrīvot skābekļa atomus ādā. Protoporfirīna IX sadalīšanai pareizajā veidā ir nepieciešami īpaši gaismas viļņu garumi, kurus gaismas iekārta var nodrošināt.
Šie brīvie skābekļa atomi ir nāvējoši šūnām un nogalina tās. Šis nāvējošs efekts rodas tikai tur, kur preparāts tika uzklāts un gaisma tika apspīdēta uz ādas. Pacients var redzēt ieguvumus pēc vairākām nedēļām, var būt nepieciešams veikt citu ārstēšanu ar tiem pašiem materiāliem, lai stāvoklis pilnībā atrisinātu.
Dažiem pacientiem, kuri saņem šo ārstēšanu, uz apstrādātās ādas rodas īslaicīgas blakusparādības, piemēram, sāpīgums, apsārtums vai zvīņaina āda. Var attīstīties arī strutas, kā arī var veidoties pūslīši un nātrene, taču visas šīs parādības laika gaitā parasti izzūd. Ārstēšanas laikā aminolevulīnskābes klātbūtne var palielināt ādas jutību pret saules gaismu. Pacienti var gūt saules apdegumus uz vietas, ko nevar novērst, lietojot saules aizsargkrēmu, taču ir jāizvairās no saules vai jāizmanto apģērbs, lai nosegtu zonu.