Kaulu smadzeņu aspirācija ir procedūra, kas tiek veikta kā daļa no kaulu smadzeņu izmeklēšanas. Tās mērķis parasti ir noteikt, vai pacientam ir kādas infekcijas vai vēzis, kas var būt vai nav saistīti ar citiem medicīniskiem stāvokļiem, ar kuriem viņš vai viņa var slimot. Procedūru var veikt slimnīcā, klīnikā vai ārsta kabinetā. Pēdējā gadījumā ārsts, visticamāk, ir hematologs vai onkologs. Procedūru var veikt arī medmāsa vai specializēts tehniķis.
Procedūra ietver adatas ievietošanu iegurņa kaulā vai kaulā krūšu kaula vai apakšstilba rajonā. Pacients parasti cieš no sāpēm un diskomforta, bet to var kontrolēt, izmantojot vietējo anestēziju vai intravenozu sedāciju. Adata izsūc daļu smadzeņu. Pēc tam laboratorijas tehniķis analizēs aspirētās kaulu smadzenes, lai noteiktu, vai ir kādas novirzes, kas varētu norādīt uz vēzi vai infekciju. Daži stāvokļi, kuru gadījumā būtu indicēta kaulu smadzeņu aspirācija un biopsija, ir anēmija, limfomas, HIV, leikēmija un multiplā mieloma.
Kaulu smadzeņu aspirācija ir ļoti līdzīga kaulu smadzeņu biopsijai. Aspirācijas gadījumā paraugu ņem no smadzeņu šķidrās daļas; biopsijā tiek izņemts cietākās smadzeņu daļas paraugs. Abi testi sniedz atšķirīgu, bet saistītu informāciju. Bieži vien vienlaikus tiek veikta kaulu smadzeņu aspirācija un biopsija.
Kaulu smadzeņu aspirācijas procedūra dažkārt var izraisīt diezgan neērtas sekas. Jebkuras sāpes vai diskomforts, ko izraisīja procedūra, var ilgt ilgu laiku, lai mazinātu, vai arī tas var pasliktināties. Vietā, kur tika ievietota adata, vai ap to var rasties pietūkums un drenāža.
Pacientam var rasties nevēlama reakcija pēc intravenozas sedācijas vai anestēzijas, piemēram, slikta dūša. Infekcija un pārmērīga asiņošana var rasties arī tad, ja pacientam ir novājināta imūnsistēma, ir zems trombocītu skaits vai procedūras laikā viņš lieto aspirīnu vai kādu citu antikoagulantu. Dažās procedūrās ārsts izlems atteikties no kaulu smadzeņu aspirācijas un biopsijas, ja potenciālajam pacientam ir asinsreces traucējumi vai hemofilija.