Zāles, ko izmanto kā zobu pretsāpju līdzekļus, var vienkārši iedalīt divos veidos: narkotiskajos un ne-narkotiskajos pretsāpju līdzekļos. Starp abiem zobārsti biežāk izraksta nenarkotisko veidu, bet, ja sāpes ir stipras un ilgstošas, var nozīmēt narkotiskos pretsāpju līdzekļus. Dažos gadījumos, kad mutes zonā ir apsārtums vai kairinājums, pacientiem var ordinēt dažus kortikosteroīdus.
Iemesls, kāpēc zobārsti dod priekšroku ne-narkotiskajiem zobu pretsāpju līdzekļiem, ir tas, ka tie bieži iedarbojas uz perifēro nervu sistēmu, kas ir nervi, kas atrodas ārpus smadzenēm un muguras smadzenēm. Rezultātā tie ir drošāki, tiem ir mazāk kritisku blakusparādību un reakciju, kā arī mazāka iespējamība izraisīt pacienta atkarību. Nenarkotiskie pretsāpju līdzekļi arī mazāk izraisa kuņģa darbības traucējumus.
Daži izplatīti ne-narkotiskie zobu pretsāpju līdzekļi ir aspirīns, ibuprofēns un naproksēns. Kopumā visi trīs darbojas, novēršot noteiktu fermentu reakciju savā starpā. Rezultātā zāles galu galā novērš prostaglandīnu veidošanos, kas ir hormoniem līdzīgi savienojumi, kas nosūta “sāpju ziņojumus” uz muguras nerviem. Šie pretsāpju līdzekļi ne tikai mazina sāpes, bet arī palīdz mazināt smaganu iekaisumu. Nenarkotiskie zobu pretsāpju līdzekļi bieži ir pieejami bez receptes, taču pacientiem tomēr jākonsultējas ar savu zobārstu par to, kādas konkrētas zāles lietot.
Ja pacientam ir stipras sāpes, īpaši pēc zobārstniecības procedūrām, piemēram, ekstrakcijas un sakņu kanālu, var izrakstīt narkotiskos zobu pretsāpju līdzekļus, ja nenarkotiskie pretsāpju līdzekļi sāpes nemazina. Šie pretsāpju līdzekļi iedarbojas tieši uz centrālo nervu sistēmu, saistoties ar receptoriem šūnās, kas atrodas smadzenēs un muguras smadzenēs, palēninot ātrumu, kādā šūnas sūta “sāpju ziņojumus”. Tomēr tie var izraisīt sliktākas blakusparādības, piemēram, centrālās nervu sistēmas nomākumu, kas palēnina cilvēka elpošanu un sirdsdarbības ātrumu un var izraisīt komu vai pat nāvi.
Parasti izrakstītie narkotiskie pretsāpju līdzekļi ir kodeīns un hidrokodons. Kodeīns patiesībā ir ļoti līdzīgs morfīnam pēc molekulārās formulas, savukārt hidrokodons ir atvasinājums no kodeīna. Kodeīns un hidrokodons var būt efektīvāki sāpju mazināšanā, taču tie nevar samazināt iekaisumu tikpat efektīvi kā ne-narkotiskie pretsāpju līdzekļi. ASV narkotiskie pretsāpju līdzekļi ir pieejami tikai pēc receptes to nelabvēlīgās ietekmes dēļ.
Kortikosteroīdus, piemēram, triamcinolonu, izraksta, ja pacientam pēc ilgstošas zobu operācijas rodas mutes vai smaganu kairinājums. Tie bieži ir pieejami lokālos krēmos un tiek lietoti kairinātajā zonā, lai mazinātu apsārtumu un pietūkumu. Jāņem vērā, ka pacienti, kuri lieto kortikosteroīdus, nedrīkst lietot ne-narkotiskus pretsāpju līdzekļus, bet var kombinēt zāles ar acetaminofēnu, citu medikamentu, ko parasti lieto kā zobu pretsāpju līdzekli.