Somaterapija ir sava veida grupu terapija, ko pagājušā gadsimta 1970. gados ieviesa rakstnieks Roberto Freire. Ideja ir balstīta uz pētījumu, ko veica psihoterapeits, kurš bija arī rakstnieks, Vilhelms Reihs. Somaterapijas mērķis ir ļaut indivīdiem izpētīt un aptvert savu radošumu. Šo terapiju dažreiz izmanto arī kā holistisku metodi garīgo slimību, slimību un citu ķermeņa un garīgo slimību ārstēšanai.
Geštaltterapijas principiem, sava veida sarunu terapijai, ir bijusi liela nozīme somaterapijas attīstībā. Geštalta filozofija balstās uz individualizētas sevis atklāšanas nozīmi. Geštaltterapijas personas bieži tiek mudinātas dzīvot šajā mirklī, analizējot viņu attiecības ar savu vidi, citiem cilvēkiem un pat ar terapeitiem, kas pārrauga terapiju.
Atbalstītāji uzskata, ka geštaltterapija ļauj indivīdiem iekļauties plašākā sociālajā kontekstā. Šī darbība ir būtiska patiesai sevis atzīšanai. Šo terapiju tradicionālās psiholoģijas un psihiatrijas atbalstītāji bieži uzskata par eksperimentālu ārstēšanu.
Praksē somaterapija ir līdzīga geštaltterapijai, jo tā mudina cilvēkus analizēt savu uzvedību, ko nosaka viņu attiecības ar cilvēkiem, vidi un iestādēm. Daudzi, kas praktizē šo terapiju, uzskata, ka tā ir politiski vai ētiski motivēta. Tas ir, viņi uzskata, ka, ja terapija ir efektīva, tā var samazināt draudus un autoritārisma gadījumus. Autoritārisms ir sociāla struktūra, kurā indivīds ir spiests pakļauties autoritātei, piemēram, valdībai.
Daudzi somaterapijas piekritēji uzskata, ka autoritārisms tiek atražots dažādās situācijās un attiecībās. Meli, nodevība, agresija un pakļaušanās tiek uzskatīti par autoritāras ietekmes sekām. Tāpēc somaterapijas praktizētāji bieži uzskata, ka, palīdzot indivīdiem samierināties ar šo uzvedību, viņi palīdz viņiem kļūt mazāk pakļautiem autoritāru ideju ietekmei. Daži šo terapiju pazīst arī kā anarhistu terapiju, kas nozīmē, ka tā ļauj indivīdiem aptvert dzīves vai varbūt pat sabiedrības potenciālu bez jebkādas autoritātes.
Holistiskās somaterapijas praktiķi uzskata, ka slimības nevar ārstēt, neņemot vērā plašāku kontekstu. Piemēram, indivīdu, kas cieš no muguras sāpēm, var mudināt analizēt attiecības un jūtas. Kamēr ārsts var izrakstīt pretsāpju medikamentus vai veikt fiziskas procedūras, somaterapijas speciālists palīdzēs indivīdam šīs sāpes uztvert kā apspiestu emociju un atmiņu simptomu.