Elektropātija ir Indijā praktizēta alternatīvās un tradicionālās medicīnas forma, kuras mērķis ir dziedēt, izmantojot augu dabisko enerģiju. Šajā kontekstā “elektro” attiecas uz elektriskiem impulsiem, barības vielām un enerģiju, kas raksturīga visiem dzīviem augiem un organismiem. Elektropātija mēģina atbrīvot ķermeni no slimības vai slimības, apmainoties ar “spēku”, un atgriezt ķermeni tā sākotnējā veselības stāvoklī. Terapijā tiek izmantotas zāles no augiem, lai līdzsvarotu limfātisko un asinsriti, un tiek uzskatīta par netoksisku un nekaitīgu. Lai gan šī zāļu forma galvenokārt tiek praktizēta Indijā, to var atrast daudzās citās pasaules valstīs.
Šajā medicīnas sistēmā tiek izmantotas tikai ārstniecības un aromātisko augu un dārzeņu esences. Ir daudz ārstniecības augu sugu, bet elektropātijā tiek izmantotas tikai 114 no tām. Dažas no tām ir Arnica montana jeb vilku spārns, Avena sativa, labības graudu suga, un Atropa belladonna jeb belladonna. Līdzekļu sagatavošana notiek trīs posmos. Tie ietver attīrīšanu, atdalīšanu un auksto fermentāciju.
Saskaņā ar elektropātiju praktiķu teikto, līdzekļi darbojas pēc koncepcijas, ka slimie organismi ir jutīgāki nekā veseli organismi. Elektropātija darbojas, izmantojot līdzekļus, kas iegūti no augu aktīvajiem fermentiem, kas pārvietojas pa ķermeni pa limfātisko un asins sistēmu. Pēc tam līdzeklis būs vērsts tikai uz slimu vai slimu ķermeņa daļu. Pēc izārstēšanas organisms vairs neuzsūc augu līdzekli, nekļūst atkarīgs un nejūt nekādas nevajadzīgas blakusparādības. Līdzekļi acīmredzot arī spēj atvairīt jebkuru turpmāku iespējamo slimību, attīrot ķermeņa sistēmu.
Daži no līdzekļiem ir paredzēti, lai iedarbotos uz traucējumiem, kas ietver vielmaiņas, asins, zarnu un elpošanas traucējumus. Elektropātiķi ņem vērā arī piecus “elektrību” vai šķidrumus organismā. Sarkanais šķidrums darbojas kā stimulants; zils kā prethemorāģisks līdzeklis; balts darbojas kā nomierinošs līdzeklis; zaļš ir paredzēts sāpju mazināšanai; un dzeltens ir līdzeklis pret zarnu trakta traucējumiem. Ir arī citi šķidrumi, tomēr šie pieci ir tie, kas tiek atzīti galvenokārt.
Pirmo reizi elektropātiju atklāja doktors grāfs Cēzers Matejs 1865. gadā Itālijā. Vācijas valdība turpināja attīstīt savas veselības programmu metodes. Tiek uzskatīts, ka tas ir diezgan atšķirīgs no citām alternatīvajām terapeitiskajām zālēm, piemēram, ājurvēdas un homeopātiskajām sistēmām. Viena no elektropātijas priekšrocībām ir tā, ka tā ir salīdzinoši lēta, un tāpēc to var padarīt pieejamu tiem, kuri nevar atļauties apmeklēt parasto ārstu.