Spermas ir vīriešu reproduktīvās šūnas, kas satur 23 hromosomas — tieši pusi no skaita, kas nepieciešams, lai izveidotu embriju, savienojoties ar sievietes reproduktīvo šūnu vai olšūnu. Šis process ir pats augļa attīstības sākums un cilvēka dzīves sākums. Zinātnieki visā vēsturē ir pētījuši veidus, kā izārstēt neauglību un sākt šo procesu. Mākslīgā sperma ir ģenētiski modificētas spermas šūnas, kas izveidotas no cita veida šūnām.
Pirmās sintētiskās spermas šūnas 2009. gadā radīja pētnieki no Ņūkāslas universitātes Apvienotajā Karalistē. Pētnieki paņēma cilmes šūnas, tā sauktās “tukšās šūnas”, no jauniem embrijiem. Izmantojot ķīmisko vielu un vitamīnu maisījumu, pētnieki varēja modificēt cilmes šūnas, lai atkārtotu spermas struktūru. Šīs mākslīgās spermas bija fiziski identiskas bioloģiskajai spermai gan struktūras, gan kustības ziņā.
Viens no katriem sešiem pāriem cieš no neauglības, un pastāv 50 procenti iespēja, ka kāds no partneriem neauglīgā pārī ir fiziski nespējīgs vairoties. Mākslīgā sperma tika radīta kā iespējamais vīriešu neauglības risinājums. Vīriešiem, kuri iepriekš tika uzskatīti par neauglīgiem, tas ir iespējams, izveidojot šīs mākslīgās šūnas.
Spermas radīšanai laboratorijas apstākļos ir iespējamas ētiskas un juridiskas sekas. Joprojām nav skaidrs, vai šīs mākslīgās reproduktīvās šūnas ir pietiekami spēcīgas, lai apaugļotu sieviešu olšūnas. Cilmes šūnas ir jāievāc no dzīviem embrijiem, kas dažās valstīs ir nelikumīgs un visā pasaulē ir pretrunīgs. Strīdi par to, vai dzīve sākas piedzimstot, ieņemot vai kādā brīdī starplaikā, lielā mērā ietekmē mākslīgās spermas radīšanu un ir pilns ar reliģiskiem, politiskiem un personiskiem uzskatiem. Tā kā tehnoloģija joprojām ir jauna, pastāv dažas ētikas vadlīnijas, lai novērstu dzīvotspējīgas mākslīgās spermas ļaunprātīgu izmantošanu vai nepareizu izturēšanos pret to.
Cilvēku mākslīgās spermas tehnoloģijas testēšana nav notikusi, taču Japānas Kioto universitātes zinātnieki ir izmēģinājuši šo tehnoloģiju ar laboratorijas pelēm. Kad mākslīgās peles spermas tika apvienotas ar peles olšūnām un implantētas peļu mātītēm, mazuļi tika iznēsāti. Kad peles, kas dzimušas no sintētiskās spermas, auga, tās palika veselas un spēja radīt pēcnācējus.
Mākslīgās spermas tehnoloģija, lietošanas metodoloģija un augšanas bioloģija joprojām attīstās. Lai gan tehnoloģija pašlaik nav pieejama, lai palīdzētu neauglīgiem pāriem sasniegt vecāku statusu, zinātnieki ir optimistiski noskaņoti nākotnē. Sintētiskās spermas radīšanas process varētu ļaut pētniekiem precīzi noteikt vīriešu neauglības cēloņus un iespējamos risinājumus.