Maltusa katastrofa ir situācija, kurā sabiedrība atgriežas pie iztikas minimuma, pārliekot apliekot savus pieejamos lauksaimniecības resursus. Šai situācijai ir vairāki alternatīvi nosaukumi; daži cilvēki to dēvē, piemēram, Maltusa krīzi, lamatas vai katastrofu. Daži teorētiķi arī uzskata, ka katrai sabiedrībai ir Maltusa robeža, iedzīvotāju skaita lūzuma punkts, kas izraisīs šādu krīzi. Maltusa iedzīvotāju skaita pārbaudes koncepcija ir plaši apspriesta, jo īpaši 20. gadsimtā, jo strauji augošais cilvēku skaits dažiem cilvēkiem rada bažas.
Ideju par Maltusa katastrofu 1798. gadā izvirzīja Tomass Maltuss savā esejā par iedzīvotāju skaita principu. Maltuss norādīja, ka cilvēku populācijai ir tendence pieaugt eksponenciāli, savukārt lauksaimniecības resursu iespējām ir tendence pieaugt aritmētiski. Izmantojot šos modeļus, Malthus prognozēja, ka noteiktā brīdī cilvēku populācijas prasības pārsniegs lauksaimniecības spējas. Tas savukārt izraisītu radikālas sociālās pārmaiņas, tostarp iedzīvotāju skaita samazināšanos un, pēc Maltusa domām, posta stāvokli.
Šķiet, ka vairāku kultūru vēsture liecina, ka Maltusa katastrofa var būt ļoti reāls drauds; tādas sabiedrības kā Lieldienu sala izmantoja visus pieejamos resursus un, piemēram, sabruka. Pārapdzīvotība ir skaidri saistīta arī ar slimību epidēmijām, badu un sociālajiem nemieriem. Tomēr daži cilvēki uzskata, ka Malthus šo lietu ir pārāk vienkāršojis un ka var būt veidi, kā risināt pieaugošo iedzīvotāju skaitu, neradot postu. Citi norāda, ka pieaugošās atšķirības starp Pirmās un Trešās pasaules valstīm norāda, ka Maltusa katastrofa jau var notikt.
Bažas par pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu ir izraisījušas daudzus pētījumus par pasaules iedzīvotāju skaitu, tostarp pasaules iedzīvotāju aplēses par periodiem pirms uzskaites veikšanas. Šie aprēķini liecina par eksponenciālu pieauguma tempu, taču 20. gadsimtā šis pieauguma temps kļuva hipoereksponenciāls, kas nozīmē, ka tas pieauga vēl radikālāk. Tomēr attīstītajā pasaulē iedzīvotāju skaits faktiski samazinās; tas nozīmē, ka izaugsme koncentrējas jaunattīstības valstīs, kas nākotnē var radīt nopietnas problēmas.
Arī attīstītās valstis izmanto nesamērīgi daudz resursu, kas rada vēl lielāku spiedienu uz jaunattīstības valstīm. Ja Maltusa katastrofa tomēr izceļas, cilvēki, kas atbalsta šo populācijas teoriju, prognozē, ka tā parādīsies jaunattīstības valstīs. Dažas trešās pasaules daļas jau cīnās ar badu, slimībām un vardarbību, kas nozīmē, ka šis lūzuma punkts varētu būt tuvu.