Šerpi ir tibetiešu grupa, kas migrēja pāri Himalajiem uz Nepālu ap 1500. gadu p.m.ē. Viņu vecākā apmetne ir Pangboche, kas, domājams, tika uzcelta 1700. gados. Viņi ir labi pielāgoti dzīves prasībām lielā augstumā, un viņu zināšanas par Himalaju kalniem noveda pie tā, ka alpīnisma kopiena tos pieņēma par gidiem.
Atsaucoties uz gidu, “šerpa” netiek rakstīts ar lielo burtu, lai atšķirtu etnisko grupu no profesijas. Šerpi, kas darbojas arī kā gidi, ir ļoti pieprasīti, īpaši Everesta ekspedīcijās.
Vārds cēlies no tibetiešu shar, kas nozīmē “austrumi” un pa, kas nozīmē “cilvēki”. Šerpi vai šarpi ir “cilvēki no austrumiem”, jo viņi ceļoja pāri kalniem, lai apmestos uz dzīvi Nepālā. Grupas vīrieti sauc par šerpu, bet sievieti – par šerpani.
Daudzi ir budisti, iespējams, reliģiju pārveduši no Tibetas. Viņi dzīvo kā zemnieki un lopkopji, kā arī vērpj un auž vilnu. Fiziski šie cilvēki mēdz būt drukni un ļoti spēcīgi, ar mongoļu iezīmēm. Viņi runā savā valodā, ko sauc arī par šerpu, kas ir radniecīga tibetiešu valodai. Kultūra ietver savu unikālo virtuvi un tradīcijas, kas izstrādātas pēc simtiem gadu ilgas Himalaju dzīves.
Šerpu cilvēku kā ceļvežu izmantošana sākās, kad Eiropas pētnieki sāka ceļot pa Himalajiem. Cilvēki bija labi pielāgoti gidu darbībai, jo viņi ļoti labi pārzināja teritoriju un bija labi pielāgojušies dažkārt sarežģītajiem apstākļiem. Ir ierosināts, ka viņiem faktiski ir lielāka plaušu kapacitāte, kas ļauj tiem darboties zema skābekļa apstākļos.
Laika gaitā pētnieki sāka lietot vispārīgu terminu, lai apzīmētu jebkāda veida ceļvežus vai šveicarus. Parasti priekšroka tiek dota etniskajiem šerpiem, jo viņi ļoti labi zina laika apstākļus un Himalaju vēsturi un piedāvā daudzus pakalpojumus papildus tikai preču pārvadāšanai. Viņi var palīdzēt organizēt ēdienu, izveidot sakarus ar citiem šerpiem, un viņi piedāvā plašus gida pakalpojumus. Darbošanās kā ceļvedis ir ļoti cienījama karjera, kas prasa augstu atalgojumu gan vīriešiem, gan sievietēm.
Viens no slavenākajiem šerpiem, kurš bija arī šerps, ir Tencigs Norgajs, kurš 1953. gadā vadīja Edmundu Hilariju viņa veiksmīgajā kāpumā Everestā. Daudzi šerpi turpina dzīvot tradicionāli, papildinot ciematu ienākumus ar gidu aktivitātēm. Kad Everests tika veiksmīgi uzveikts, daži arī sāka neformālas sacensības, lai noskaidrotu, kurš varētu visātrāk uzkāpt kalnā vai kurš varētu uzkāpt bez papildu skābekļa. Kā grupa viņi ir svarīga Nepālas ekonomikas un vēstures daļa.