Etnometodoloģija ir sociālo zinātņu nozare, kas nodarbojas ar to, kā cilvēki mijiedarbojas ar pasauli un izprot realitāti. Tas nav paredzēts, lai sniegtu cilvēkiem spriedumus par cilvēku uzvedību vai tās cēloņiem, bet gan izskaidrotu, kā cilvēki mijiedarbojas viens ar otru un ar sabiedrību kopumā. Daudzi cilvēki katru dienu nodarbojas ar nelielu etnometodoloģiju, lai gan viņi to neapzinās; piemēram, vecāks, skaidrojot bērnam jēdzienu, parasti domā par veidu, kādā bērns tuvojas pasaulei un apstrādā informāciju, lai jēdzienu formulētu tādos terminos, ko bērns sapratīs.
Šīs jomas pētniekus bieži interesē sabiedrības konvencijas un noteikumi, ko cilvēki izmanto, lai ievietotu sevi un citus sociālajā kontekstā. Etnometodologs, piemēram, var aplūkot sociālos signālus, ko cilvēki izmanto, lai noteiktu sociālo klasi un nodarbošanos, pirmo reizi sazinoties ar kādu personu. Cilvēkus šajā jomā interesē arī vispārējās sociālās zināšanas un jēdzieni, kas ir plaši saprotami gan lielākās sabiedrībās, gan mazākās sabiedrības apakšgrupās.
Šī studiju joma ir daudz parādā Haroldam Garfinkelam, pētniekam, kurš 1967. gadā radīja šo terminu un sāka izklāstīt dažus pamatnoteikumus un jēdzienus, kas joprojām tiek izmantoti etnometodoloģijā šodien. Papildus tam, ka šī joma ir vispārēji interesants temats sociologiem un citām sociālajām zinātnēm, tai ir arī vairāki ļoti noderīgi pielietojumi.
Piemēram, saziņas problēmas starp cilvēkiem un organizācijām dažkārt var gūt labumu no etnometodoloģijas analīzes. Piemēram, sociālās konvencijas uzņēmumā, kas ražo zinātniskus instrumentus, visticamāk, ļoti atšķirsies no tām valsts aģentūrām, kas regulē laboratorijas ķīmiskās vielas. Ja starp abām grupām rodas konflikts, šo mikrosabiedrību darbības veida analīze varētu palīdzēt abām pusēm sadarboties un panākt kopējas izpratnes stāvokli. Etnometodoloģija var būt noderīga arī kultūras apmaiņas laikā, kurā cilvēkiem ir grūti saprast to cilvēku kultūras normas, ar kurām viņi cenšas strādāt.
Cilvēki, kuri ir ieinteresēti studēt šo jomu, var to darīt vairākās koledžās un universitātēs visā pasaulē. Daži var izvēlēties strādāt pēcdiploma līmenī, lai viņiem būtu iespēja iesaistīties notiekošajā pētniecībā un iegūt augstāku grādu, kas padarīs viņus nodarbinātākus. Etnometodologus var nodarbināt tādās iestādēs kā valsts aģentūras, privātas konsultāciju firmas un socioloģiskās pētniecības organizācijas.