Rūsa ir vēl viens dzelzs oksīda nosaukums, kas rodas, ja dzelzs vai sakausējums, kas satur dzelzi, piemēram, tērauds, ilgstoši tiek pakļauts skābekļa un mitruma iedarbībai. Laika gaitā skābeklis savienojas ar metālu atomu līmenī, veidojot jaunu savienojumu, ko sauc par oksīdu, un vājinot paša metāla saites. Lai gan daži cilvēki rūsu parasti dēvē par “oksidāciju”, šis termins ir daudz vispārīgāks; lai gan dzelzs oksidēšanās laikā veidojas rūsa, ne visas oksidēšanās rezultātā veidojas rūsa. Rūsēt var tikai dzelzs vai sakausējumi, kas satur dzelzi, bet citi metāli var korodēt līdzīgi.
Galvenais rūsēšanas procesa katalizators ir ūdens. Dzelzs vai tērauda konstrukcijas var šķist cietas, taču ūdens molekulas var iekļūt mikroskopiskajās bedrēs un plaisās jebkurā atklātā metālā. Ūdeņraža atomi, kas atrodas ūdens molekulās, var apvienoties ar citiem elementiem, veidojot skābes, kas galu galā izraisīs vairāk metāla iedarbības.
Ja ir nātrijs, kā tas ir sālsūdens gadījumā, korozija, iespējams, notiks ātrāk. Tikmēr skābekļa atomi apvienojas ar metālu atomiem, veidojot destruktīvu oksīda savienojumu. Savienojoties atomi, tie vājina metālu, padarot struktūru trauslu un drūpošu.
Daži dzelzs vai tērauda gabali ir pietiekami biezi, lai saglabātu to integritāti pat tad, ja uz virsmas veidojas dzelzs oksīds. Jo plānāks ir metāls, jo lielāka iespēja, ka notiks rūsēšana. Ievietojot tērauda vates paliktni ūdenī un pakļaujot to gaisa iedarbībai, gandrīz nekavējoties sāksies rūsēšana, jo tērauda pavedieni ir tik plāni. Galu galā atsevišķās dzelzs saites tiks iznīcinātas, un viss spilventiņš sadalīsies.
Rūsas veidošanos nevar viegli apturēt, taču metālus var apstrādāt, lai tie izturētu visbojākākās sekas. Dažas no tām ir aizsargātas ar ūdensizturīgām krāsām, profilaktiskiem pārklājumiem vai citām ķīmiskām barjerām, piemēram, eļļu. Ir iespējams arī samazināt rūsas veidošanās iespējamību, izmantojot sausinātāju vai desikantu, kas palīdz noņemt mitrumu no gaisa, taču tas parasti ir efektīvs tikai salīdzinoši nelielās vietās.
Tērauds bieži tiek cinkots, lai novērstu dzelzs oksīda veidošanos; šajā procesā parasti uz virsmas tiek uzklāts ļoti plāns cinka slānis. Citu procesu, ko sauc par apšuvumu, var izmantot, lai metālam pievienotu cinka, alvas vai hroma slāni. Katodiskā aizsardzība ietver elektriskā lādiņa izmantošanu, lai nomāktu vai novērstu ķīmisko reakciju, kas izraisa rūsas rašanos.