Nanodaļiņu cinka oksīds, ZnO, ir cinka oksīda forma, kurā savienojums veidojas atsevišķās daļiņās, kuru diametrs ir līdz 20 nanometriem. Caurspīdīgās daļiņas, kas efektīvi filtrē ultravioleto-a (UVA) un ultravioleto-b (UVB) gaismu, pēc tam tiek pārklātas ar inertiem silīcija vai alumīnija oksīda slāņiem un mēdz saspiesties grupās, kuru diametrs ir no 200 līdz 500 nanometriem. Salīdzinājumam, cilvēka sarkano asins šūnu vidējais diametrs ir 100 nanometri. Galvenie cinka oksīda lietojumi šajā formā ir kā kaitīgā saules starojuma bloķētājs cinka oksīda losjonā un kā antibakteriāls un fungistatisks savienojums, ko pievieno caurspīdīgiem pārklājumiem, piemēram, koka virsmu lakai. Citas nanodaļiņu cinka oksīda izmantošanas iespējas ir kā aizsargājošs ultravioletās (UV) gaismas pārklājums uz plastmasas plēvēm logiem un brillēm vai tekstilizstrādājumiem, kas izgatavoti no sintētiskiem polimēriem.
Viens no agrākajiem un strīdīgākajiem nanodaļiņu cinka oksīda lietojumiem ir kā UV bloķējošs līdzeklis sauļošanās losjonos. Cinka oksīda saules aizsargkrēmā esošo daļiņu unikālais izmērs, nevis paša savienojuma ķīmiskā būtība ir tas, kas apdraud cilvēku veselību. Tas ir tāpēc, ka tik mazā mērogā nanodaļiņām ir daudz lielāks virsmas laukums, salīdzinot ar to neto masu, kas var padarīt tās par ļoti reaģējošām vielām. Daļiņu nelielais izmērs ļauj tām šķērsot hematoencefālisko barjeru, kur pētījumos ar laboratorijas dzīvniekiem ir pierādīts, ka tās nogalina veidojošās nervu cilmes šūnas (NSC). Šīs šūnas ir atbildīgas par cilvēka neironu atjaunošanos smadzenēs, un to iznīcināšana var izraisīt deģeneratīvus smadzeņu darbības traucējumus.
Pētījumi par cinka oksīda nanodaļiņu bīstamību, kas atrodas dažos pārtikas produktos, kā arī daudzos cinka oksīda produktos, ko izmanto ādas kopšanai, joprojām ir sākuma stadijā. Daži pētījumi liecina, ka daļiņas, kuru izmērs pārsniedz 30 nanometrus, nerada būtisku paaugstinātu risku veselībai, savukārt citi pētījumi ir atklājuši, ka viss nanodaļiņu cinka oksīda izmēru diapazons rada briesmas. Produkti, kuros tie tiek izmantoti visbiežāk, piemēram, cinka oksīda želatīns vai ziedes, ir paredzēti uzklāšanai uz ādas virsmas. Daļiņas virs 30 nanometriem nevar iekļūt dziļākos audu līmeņos, lai gan, ja tās tiek norītas, tās rada risku asinīm, plaušu audiem un smadzenēm. Tā kā daudzi nanodaļiņu cinka oksīda rūpnieciskie preparāti ir sausa balta pulvera formā, lielākais šo vielu risks ir nejauša ieelpošana.
Nanodaļiņu cinka oksīda komerciālo sagatavošanu var veikt tā, lai nenotiktu aglomerācija un atsevišķas daļiņas paliktu atsevišķi viena no otras. Tas tiem nodrošina gan lielāku daudzpusību, kad tos var uzklāt plānās kārtās uz audumu vai citu materiālu virsmām, gan palielina risku, ja cilvēks uzņem vai ieelpo. Daļiņu virsmas pārklājumus var izgatavot arī kā hidrofobus vai hidrofilus atkarībā no to īpašajām vajadzībām, un tos var konsekventi ražot 20, 40 vai 60 nanometru diametrā. To izmantošana daudzos ražošanas procesos, kur ir vēlama pretkorozijas, antibakteriāla un katalītiska iedarbība, no 2011. gada joprojām padara tos par galveno rūpniecībā.