Kas ir anodēti stiprinājumi?

Anodēšana ir elektroķīmisks process, kurā izmanto gan elektrisko strāvu, gan skābes ķīmisko vannu, lai anodētiem stiprinājumiem izveidotu cietu apdari. Process ietver alumīnija oksīda slāņa izveidošanu uz detaļu ārējās virsmas. Anodētā apdare ir nevis pārklājums, piemēram, krāsa, bet gan molekulāra saite ar apakšā esošo alumīnija metālu, kā rezultātā tiek iegūta ļoti izturīga apdare.

Procesā tiek izmantota skābes vanna, kas nodrošina skābekli ķīmiskajai reakcijai. Anodēti stiprinājumi ir savienoti ar vienu elektriskās ķēdes pusi, un vannā ir iegremdēts atsevišķs metāla elektrods. Kad detaļas nonāk skābē, tiek izveidota elektriskā ķēde, un alumīnija daļas tiek oksidētas virsmā, veidojot alumīnija oksīdu.

Anodēšana ietver detaļu alumīnija virsmas ātru oksidēšanos vai rūsēšanu. Atšķirībā no parastās rūsas, alumīnija oksīds veido ļoti plānu, cietu kristāla struktūru, kas kļūst par jaunu virsmu. Šīs virsmas laika gaitā var nolietoties, taču tās var nodrošināt ilgu kalpošanas laiku ar minimālu nolietošanos, īpaši salīdzinot ar tīru alumīniju.

Svarīgi, piestiprinot metālus, izmantot vienu un to pašu metālu visām detaļām, lai izvairītos no galvaniskās korozijas. Tas notiek, ja starp dažādiem metāliem iet neliela elektriskā strāva, un mīkstāki metāli, piemēram, alumīnijs, var ātrāk tikt bojāti galvaniskās iedarbības rezultātā. Papildus metāla stiprināšanai anodēti stiprinājumi ir mazāk pakļauti galvaniskajai korozijai, jo alumīnija oksīda apdare var bloķēt elektrisko strāvu.

Anodēti stiprinājumi bieži tiek izmantoti, lai pielāgotu automašīnas, un viens no iemesliem ir tas, ka anodēto apdari var viegli krāsot, lai tas atbilstu lietotājam. Alumīnija oksīda apdare ir poraina, kas nozīmē, ka tajā ir daudz mazu tukšumu vai atveru, nevis ideāli gluda. Šie tukšumi var pieņemt krāsvielas vai krāsainus pigmentus, ļaujot detaļas pielāgot dažādās krāsās. Krāsa kļūst par pastāvīgu pārklājuma sastāvdaļu, un tās uzturēšanai nav nepieciešama turpmāka krāsošana.

Citus metālus var anodēt, tostarp titānu, kas uzlabo to izturību pret koroziju lidmašīnās, kur detaļas ir pakļautas plašam temperatūras un mitruma diapazonam. Atkarībā no daļas specifikācijām var izmantot dažādus skābju šķīdumus, lai nodrošinātu dažādus oksīda pārklājumus. Sērskābe ir visizplatītākais anodēšanas veids, un tas var radīt gan plānus, gan salīdzinoši biezus pārklājumus. Hromskābi izmanto, ja ir nepieciešami ļoti plāni pārklājumi, jo īpaši detaļām, kurām nepieciešama ļoti cieša pielaide, ko sauc par ciešām pielaidēm.