Attālās uzrādes analīze ir attēlu interpretācija, kas uzņemti no attālām vietām, piemēram, lidmašīnā vai satelītā Zemes orbītā. Dažādas attēlveidošanas sistēmas var apskatīt virsmas dažādos gaismas spektra viļņu garumos. Turpmāko analīzi parasti izmanto, lai skatītu attēlu savādāk, nekā to var redzēt cilvēka acs. Attālās uzrādes gadījumā hiperspektrālā attēlveidošana dažkārt ir daļa no attēla vairāku gaismas joslas platumu analīzes. Attēlus var parādīt kā fotoattēlu veidu, taču digitālā attēlu apstrāde bieži ir daļa no attālās uzrādes analīzes, jo datori var ātri interpretēt datus.
Kopējais viļņa garums, ko izmanto ar attālo uzrādi, ir infrasarkanais. Ūdeni un veģetāciju bieži var atšķirt ar neapbruņotu aci, bet plūdu un mežu pārmaiņu gadījumā ar redzamo gaismu dažreiz nepietiek. Meža vai citas veģetācijas zonas infrasarkanais attēls var palīdzēt novērtēt tā veselību. Pētnieki var uzraudzīt mežu izciršanu laika gaitā, veicot dažādos laikos uzņemto attēlu attālās uzrādes analīzi. Viņi var arī izsekot palieņu stāvoklim un pat noteikt zemes nogruvumu iespējamību kalnainā reljefā.
Radara attēlus bieži izmanto, lai naktī izsekotu mākoņiem. Izmantojot radaru, zinātnieki var arī veikt zemes kustības attālās uzrādes analīzi, lai sniegtu vērtīgu informāciju par zemestrīcēm, kā arī par zemes grimstošām vietām. Datorprogrammas bieži spēj analizēt datus no attēliem, kas uzņemti dažādos spektrālo viļņu garumos. To pašu daudzspektrālo analīzi var izmantot arī medicīnā, attēlveidojot šūnas un bioloģiskos audus, lai diagnosticētu infekcijas un slimības. Šādas laboratorijas analīzes var izmantot kopā ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI) skenēšanu un rentgena stariem.
Instrumenti, ko sauc par spektrometriem, bieži palīdz attālās uzrādes analīzē. Šie instrumenti parasti spēj veikt hiperspektrālu attēlveidošanu, kas nozīmē, ka attēlu joslas tiek skenētas dažādos viļņu garumos. Šādus attēlus raksturo to fiziskais platums un attālums, ko tie sniedzas. Var izmērīt arī atstaroto enerģiju, kas nosaka objekta spektrālo reakciju. Lai interpretētu šādus datus, parasti ir jāzina, kā noteiktas pazīmes izstaro katru gaismas viļņa garumu.
Datoriem parasti ir jāspēj identificēt objektus, piemēram, transportlīdzekļus, tiltus vai ūdeni, lai nodrošinātu adekvātu attālās uzrādes analīzi. Mērīšanas metodēm parasti ir jāatšķir viens objekts no cita. Izmantojot digitālo attēlu apstrādi, katrs attēla pikselis tiek attēlots skaitliski kā daļa no automātiskās attālās uzrādes analīzes. Attēlus var arī ļoti detalizēti apskatīt datora ekrānā, gan melnbaltus, gan krāsainus.