Arktūrs ir trešā spožākā zvaigzne nakts debesīs. Tas atrodas nedaudz mazāk nekā 37 gaismas gadu attālumā Boötes zvaigznājā. Vienkāršākais veids, kā astronoms amatieriem noteikt Arktūra atrašanās vietu, ir sekot lokam, ko veido Lielā Lāča rokturis.
Arkturs ir sarkana milzu zvaigzne, kuras masa ir no 1 līdz 1.5 reizes lielāka par Saules masu. Tas ir ievērojams ar īpaši spēcīgajām emisijas līnijām, kas nozīmē, ka tās atmosfēra ir putekļaina un zemas temperatūras salīdzinājumā ar galvenās secības zvaigznes atmosfēru. Tas ir izplatīts starp sarkanajiem milžiem, bet īpaši izteikts ar Arcturus. Tā vietā, lai būtu skaidri norobežota atmosfēra, piemēram, Saule, sarkano milžu, piemēram, Arktūra, atmosfēra mēdz vienkārši izkļūt kosmosā.
Lai gan Arkturs ir līdzīgs Saules masai, tas ir daudz lielāks, mērot aptuveni 16 Saules diametrus. Atkāpjoties no galvenās secības, tas vairs nededzina ūdeņradi savā kodolā, bet gan apvalkā ārpus inerta hēlija kodola. Šis hēlijs ir simtiem miljonu vai miljardu gadu ilgas nepārtrauktas kodolsintēzes produkts. Arktūra masa nav pietiekami liela, lai tā kodolā radītu nepieciešamo temperatūru, lai hēliju sakausētu ogleklī, tāpēc hēlijs vienkārši atrodas tur. Tās spēcīgais gravitācijas spēks saspiež virs tā esošo ūdeņradi, liekot tam ātrāk saplūst, liekot zvaigznes atmosfērai paplašināties un kļūt vājākai.
Tā relatīvā tuvuma dēļ Arcturus ir bijis populārs gadījuma pētījums jaunajai astroseismoloģijas zinātnei. Astronomi ir novērojuši, ka zvaigzne astoņu dienu ciklos mainās ar koeficientu 0.4%. Arī zvaigznes atmosfēra nedaudz svārstās. Sarkanos milžus, piemēram, Arcturus, var uzskatīt par lieliem gāzes mākoņiem ar “īstu sauli”, kas atrodas netālu no to kodola.
Arkturu jau kopš seniem laikiem ir atzīmējuši astronomi, un Bībelē tas ir minēts divreiz. Tas ir bijis arī populārs zinātniskās fantastikas priekšmets.