Kalvina cikls ir process, kurā uzkrātā enerģija tiek izmantota, lai radītu izmantojamus savienojumus fotosintētiskā organismā. Šo ķīmisko reakciju dažreiz sauc par Calvin-Bensom-Bassham ciklu pēc Melvina Kalvina, Džeimsa Basšema un Endrjū Bensona, Kalifornijas universitātes pētniekiem, kuri pirmo reizi aprakstīja procesu. Šī cikla pamatā esošā ķīmija ir ārkārtīgi sarežģīta, taču pamatus var saprast nespeciālisti.
Fotosintētiskie organismi izmanto saules gaismu, lai radītu enerģiju, kas tiek uzkrāta vairāku ķīmisku savienojumu veidā. Organismam tas ir tikai pirmais solis, jo enerģija organismam neko nedara, kad tā ir uzkrāta. Kalvina ciklā enerģija tiek izmantota, lai pārveidotu oglekļa dioksīdu cukurā, ko augs var izmantot procesā, ko dažreiz dēvē par oglekļa fiksāciju.
Šis process notiek stromas iekšpusē, kas ir saistaudu tīkls organisma hloroplastos. Hloroplasti ir specializētas organellas, kas atrodamas fotosintētisko organismu šūnās. Lai notiktu Kalvina cikls, noteikti enzīmi jāiedarbina saules gaismas ietekmē. Šie fermenti saistās ar oglekli oglekļa dioksīdā, izraisot ķēdes reakciju, kuras rezultātā veidojas cukurs.
Daži cilvēki Kalvina ciklu dēvē par tumšu vai no gaismas neatkarīgu reakciju, atsaucoties uz faktu, ka tā var notikt neatkarīgi no tā, vai ir vai nav saules gaismas. Tomēr saules gaismai joprojām ir izšķiroša nozīme, jo fermenti, kas ir atbildīgi par Kalvina ciklu, nebūs aktīvi, ja vien tos nestimulē saules gaisma. Lai gan šis cikls var norisināties nakts vidū, organismam joprojām ir nepieciešama regulāra saules iedarbība, lai uzkrātu enerģiju un aktivizētu fermentus, lai Kalvina cikls turpinātos.
Organismam Kalvina process ir kritisks, jo tas nodrošina savienojumus, kas nepieciešami organisma izdzīvošanai. Kalvina process cilvēkus interesē gan tāpēc, ka interesējas par to, kā pasaule darbojas, gan tāpēc, ka tas izskaidro, kā augi izmanto oglekli. Augi ir slaveni ar to, ka tie uzņem oglekļa dioksīdu un izdala skābekli, kas ir īpašība, kam ir milzīga ietekme uz pasaules klimatu. Oglekļa fiksācija var palīdzēt iztīrīt oglekļa dioksīdu no gaisa, vienlaikus radot izmantojamā skābekļa padevi, un daži pētījumi liecina, ka Zemes atmosfēra veidojās šī procesa rezultātā fotosintētisko organismu eksplozijas rezultātā, kas radīja pietiekami daudz skābekļa citām ķermeņa formām. dzīve parādīties.