Runas sintēze ir process, kurā verbālā komunikācija tiek replicēta, izmantojot mākslīgu ierīci. Dators, kas pārvērš tekstu runā, ir viena veida runas sintezators.
Agrākās runas sintēzes formas tika ieviestas ar mašīnām, kas paredzētas tā, lai darbotos kā cilvēka balss kanāls. Kā piemēru var minēt Volfganga fon Kempelena 1700. gados radīto runas mašīnu. Izmantojot šo ierīci, runa tika radīta, izmantojot virtuves plēšu, dūdu niedres un klarnetes zvanu. Virtuves silfons tika veidots tā, lai tas darbotos kā plaušas, savukārt balss (balss saišu laukums) tika attēlots caur dūdu niedres. Kā mute kalpoja klarnetes zvans.
Ierīces darbība bija pilnībā manuāla. Labā roka kontrolēja virkni sviru, bet kreisā roka manipulēja ar klarnetes zvanu (muti). Bija arī iespēja aizbāzt “nāsis”, lai radītu mazāku deguna skaņu. Jebkurā gadījumā, kamēr pamata vadības ierīces tika pareizi izmantotas, iekārta saņēma gaisa plūsmu. Šī gaisa plūsma noteica radīto skaņu veidus.
Turpmākie runāšanas aparāti 18. un 19. gadsimtā saglabāja šo iestatījumu, lai gan bija uzlabojumi. Piemēram, 1800. gadu beigās Džozefs Fabers izveidoja runāšanas iekārtu, kas varēja saņemt ievadi, izmantojot tastatūru un pedāli. Iekārta bija arī ļoti radoša, jo skaņa iznāca caur mākslīgu “seju”.
Kad nāca 20. gadsimts, elektronikas inovācijas ļāva runas sintēzei uzņemties vēl spēcīgāku virzienu. Lai gan cilvēka balss trakta atdarināšanas priekšnoteikums joprojām bija tāds pats, 20. gadsimta sākuma runāšanas iekārtas varēja radīt labākas skaņas, jo ievade bija precīzāka.
Tomēr tikai pēc datoru parādīšanās runas sintēzi varēja izmantot ārpus izklaides arēnas. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka runas sintezatorus var glabāt programmatūrā, nevis atsevišķā mašīnā. Turklāt, izmantojot datorus kā palīgierīci, runas sintēze varētu iegūt citu formu; izmantojot cilvēku balsis kā galveno skaņas avotu.
Šis runas sintēzes veids ir pazīstams kā konkatenatīvs. Process darbojas, savienojot dažādus cilvēka runas ierakstus. Iegūtā skaņa ir daudz dabiskāka un ausij patīkamāka. Tas ir pretstatā programmām, kurās tiek izmantota artikulācijas sintēze, kur runa tiek replicēta, izmantojot datorizētu balss trakta modeli.
Komerciālie runas sintezatori var izmantot konkatenatīvās vai artikulācijas metodes, taču abi spēj sasniegt vienu un to pašu mērķi; spēja dot cilvēkiem iespēju dzirdēt tekstu. Tas ir īpaši noderīgi situācijās, kad lasīšana ir uzmācīga vai neiespējama.
Biznesa pasaulē šādas situācijas ir ļoti izplatītas, īpaši attiecībā uz telefona darījumiem. Bez teksta pārvēršanas runā (TTS) alternatīvām uzņēmumu īpašniekiem būtu jātērē nauda, pieņemot darbā vēl vairāk klientu apkalpošanas darbinieku. Sintezētie risinājumi novērš šo problēmu, jo visu dara dators; nevis cilvēks.
Sintezētajai runai ir nozīme arī ikdienas dzīvē, īpaši cilvēkiem ar invaliditāti. Runājoši pulksteņi, vārdnīcas un citas ierīces var atvieglot darbību cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar redzi vai lasīšanu. Sintezētā runa pat spēj dot balsi personām, kuras vispār nevarēja runāt. Stīvens Hokings, slavenais fiziķis, ir izcils piemērs. Tā kā Lū Geriga slimība ir padarījusi viņu mēmu, Hokings saziņai ar cilvēkiem izmanto balss sintezatoru.
Ir pieejamas arī TTS lietojumprogrammas, kas palīdz cilvēkiem veikt dažādas datora darbības. Lai iegūtu šāda veida lietojumprogrammas, lielākajai daļai lietotāju būs jāiegādājas atsevišķa programmatūra vai jālejupielādē ielāpi. Pēdējā iespēja parasti ir bezmaksas, atkarībā no izmantotās operētājsistēmas vai tekstapstrādes programmas. Tomēr, ja persona nolemj iegādāties atsevišķu programmatūru, viņam varētu būt pieejama augstākas kvalitātes sistēma. Konkrētus piemērus var redzēt, izmantojot Natural Reader 7 un Text Aloud 2.
Galu galā runas sintēze ir tehnoloģija, kas ir mainījusi cilvēces saziņas veidu. Savā ziņā tas piešķir tekstam savu dzīvi. Tas arī dod pasaulei iespēju dzirdēt izcilu cilvēku domas, kas parasti būtu bez balss.