Pulcēšanās brīvība ir cilvēktiesības, kas tiek aizsargātas daudzos pasaules reģionos. Saskaņā ar pulcēšanās brīvību cilvēkiem ir tiesības mierīgi pulcēties ar citu cilvēku grupām, lai īstenotu savstarpējas intereses un mērķus. Šī koncepcija ir cieši saistīta ar tiesībām uz brīvu biedrošanos, cilvēktiesībām, kas attiecas uz iestāšanos biedrībās un organizācijās.
Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vairāki dokumenti nosaka un aizsargā pulcēšanās brīvību. Daudzas valstis, tostarp Kanāda, Turcija, Francija, Indija un Amerikas Savienotās Valstis, arī ir īpaši noteikušas pulcēšanās brīvību kā aizsargātas tiesības. Honkonga, kas darbojas no kontinentālās Ķīnas atsevišķas valdības sistēmas, garantē saviem pilsoņiem pulcēšanās brīvību.
Tiesības pulcēties tiek izmantotas, lai argumentētu, ka tikmēr, kamēr cilvēki nemudina uz vardarbību vai nerada nepārprotamas un aktuālas briesmas, viņiem ir tiesības pulcēties grupās, lai apmainītos ar informāciju un idejām. Bieži vien tas izpaužas kā protesti, kā to var redzēt darbinieku piketu rindās pie uzņēmumiem un politiskajos protestos, kur pilsoņi pulcējas, lai protestētu pret valdības aktivitātēm. Pilsoņiem saskaņā ar pulcēšanās brīvību ir tiesības iesniegt lūgumrakstu savām valdībām, lai risinātu sūdzības, lai gan viņu valdībām nav jāpilda šīs petīcijas.
Būtībā pulcēšanās brīvība aizsargā tiesības rīkot publiskas sanāksmes. Valdība var uzraudzīt publiskās sanāksmes, lai savāktu informāciju izlūkošanas aģentūrām vai sabiedrības drošības aizsardzības interesēs, taču tā nevar izklīdināt vai izjaukt sanāksmes. Saskaņā ar likumu publiskās sapulcēs var būt nepieciešamas atļaujas sabiedrības drošības apsvērumu dēļ. Cilvēki parasti maksā nelielu maksu par atļaujām, un valdība nedrīkst noraidīt atļaujas, pamatojoties uz organizācijas pārliecību. Tā, piemēram, Klu Klux Klan ir tiesības uz atļauju tikpat daudz kā Ebreju Pretapmelošanas līgai.
Valdības pārstāvji var izjaukt publisku sapulci, ja sapulce nav atļauta un tā rada risku sabiedrības drošībai vai ja sanāksme ir atļauta, bet rada nepārprotamas briesmas. Piemēram, ja publiskas sapulces apmeklētāji kūda uz linčošanu, likumsargi var iejaukties, lai izjauktu pulcēšanos un novērstu vardarbību.
Cieši saistītā biedrošanās brīvība ir pilsoniskās tiesības, kas paredz, ka cilvēkiem ir atļauts bez iejaukšanās pievienoties jebkurām asociācijām, kuras viņi vēlas. Un otrādi, cilvēkiem ir atļauts arī atteikties no dalības organizācijās. Tas attiecas uz tādām situācijām kā arodbiedrību organizēšana, neļaujot darba devējiem izdarīt spiedienu uz saviem darbiniekiem, lai tie atteiktos iestāties arodbiedrībā. Tas arī nodrošina, ka cilvēki nav spiesti pievienoties biedrībām, kurām viņi nevēlas pievienoties.