Plamegate bija skandāls, kas izcēlās Amerikas Savienotajās Valstīs 2003. gadā. Tas ietvēra slēptās Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieces Valērijas Plamas identitātes izpaušanu, potenciāli pakļaujot riskam gan viņu, gan misijas, kurās viņa strādāja. Plamegate izraisīja plašu toreizējā prezidenta Džordža Buša administrācijas izmeklēšanu, un tā ātri piesaistīja plašas sabiedrības uzmanību. Daudzi sabiedrības locekļi bija sašutuši par skandālu un daudzu vadošo amatpersonu iesaistīšanos prezidenta administrācijā.
Šo notikumu Amerikas vēsturē dažreiz dēvē arī par Plame Affair, Plame Scandal vai CIP noplūdes skandālu. Plamegate sākās 2003. gada sākumā, kad Buša administrācijas amatpersonas preses pārstāvjiem nopludināja Plame identitāti, un plašsaziņas līdzekļi nekavējoties publicēja informāciju par Plame. Pārvaldes amatpersonas iebilda, ka noplūde bija nejauša, savukārt citiem bija aizdomas, ka tā varētu būt notikusi apzināti.
Sabiedrības uzmanība skandāla risināšanā bija vērsta gan uz Valēriju Plamu, gan uz viņas vīru Džozefu Vilsonu, bijušo Amerikas vēstnieku. Vilsons apgalvoja, ka Plamegate aizsākās vēlmes pēc atriebības pēc tam, kad laikrakstā New York Times uzrakstīja virkni skarbu viedokļu par masu iznīcināšanas ieroču trūkumu Tuvajos Austrumos. Vilsons apgalvoja, ka administrāciju saniknoja viņa mēģinājums iedragāt tās attaisnojumu doties karā Irākā, un ka tas atspēkoja, atklājot viņa sievas slepeno identitāti.
Tā kā Plame teorētiski strādāja par slepeno darbinieci, viņas identitātes izpaušana viņai varēja būt ļoti bīstama, un tas noteikti sabojāja viņas karjeru. Kāds, kurš kļuvis par starptautisku slavenību, iesaistoties politiskā skandālā, diez vai var cerēt, ka atkal varēs strādāt slepenībā. Galu galā Plame iesūdzēja administrāciju par zaudējumu atlīdzināšanu, apgalvojot, ka amatpersonas apzināti atklājušas viņas identitāti.
Plamegatā bija iesaistītas daudzas augsta ranga amatpersonas, un vairākas tika uzaicinātas uzstāties federālās tiesas sēdēs. Ievērojamākā no šīm amatpersonām, iespējams, bija Lūiss “Scooter” Libbijs, kurš strādāja par viceprezidenta Dika Čeinija personāla vadītāju. Libijam par līdzdalību tika piespriests 30 mēnešu cietumsods. Arī bijušais Baltā nama preses sekretārs Āri Fleišers, kā arī Džordža Buša biroja priekšnieka vietnieks Karls Rovs sniedza liecības. Plame tiesas sēdēs liecināt tika izsaukti arī vairāki reportieri.