Sahravi Arābu Demokrātiskā Republika ir tās trimdas valdības nosaukums, kas pārvalda strīdīgo Rietumsahāras teritoriju. Rietumsahāra ir liela valsts Rietumāfrikā. Tā platība ir 102,700 266,000 kvadrātjūdzes (XNUMX XNUMX kvadrātkilometri), kas ir aptuveni tāda pati kā Kolorādo štatā. Tai ir kopīgas robežas ar Alžīriju, Mauritāniju un Maroku, un tai ir piekraste gar Atlantijas okeānu.
Dažādas berberu nomadu grupas ir apdzīvojušas Rietumsahāru daudzus gadsimtus, un arābu ekspansija pārņēma kontroli pār šo reģionu 8. gadsimtā. 11. gadsimtā grupas reģionā izveidoja vienotu grupu un paplašinājās, iekarojot lielu daļu Marokas un Ibērijas pussalas ziemeļos un izvēršoties līdz Mali impērijas robežām dienvidos. Kad šī impērija sabruka 12. gadsimtā, Maroka pārņēma kontroli pār lielu daļu Rietumsahāras. Līdz 16. gadsimtam Maroka bija atbaidījusi portugāļus no viņu zemēm un atguvusi kontroli pār visu Rietumsahāru.
19. gadsimta beigās, kad Eiropas lielvaras sadalīja Āfriku sev, Maroka tika sadalīta starp Franciju un Spāniju, un Spānija saņēma daļu, kas tagad ir Rietumsahāra. 1958. gadā Spānija apvienoja visas tās atšķirīgās saimniecības vienā provincē, ko tā nosauca par Spānijas Sahāru. Šajā laikā spāņus skāra dumpinieki, ko vadīja Sahāras salu grupa, un galu galā apvienojās Polisario frontes nacionālistu kustībā.
Līdz 1975. gadam Spānija tikās ar Polisario grupu, lai apspriestu varas pāreju. Tajā pašā laikā neatkarīgā Maroka pieteicās uz zemēm, par kurām tā apgalvoja, ka vēsturiski tās piederēja. ANO misija tajā gadā apmeklēja Sahāru un ziņoja, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta neatkarību, nevis palika Spānijas saimniecībā vai tiek pārvietoti uz Maroku. Drīz pēc tam Starptautiskā tiesa ziņoja Marokai, ka reģiona vēsturiskie īpašumi nepiešķir valstij tiesības tos atgūt, norādot, ka tā vietā Sahravi tautai ir pašnoteikšanās tiesības.
Gada beigās Maroka sāka pulcēt karaspēku pie robežas, mudinot spāņus kapitulēt un nodot kontroli pār teritoriju Marokai un Mauritānijai. Nākamajā dienā Polisario fronte pasludināja Sahravi Arābu Demokrātiskās Republikas izveidošanu, izveidojot trimdas valdību, kas atrodas Alžīrijā. Sahravi Arābu Demokrātiskā Republika vispirms mērķēja uz reģiona dienvidu trešdaļu, kas tika atdota Mauritānijai, galu galā to sagrābjot. Maroka atbildēja, piesakot pretenzijas arī uz šo reģionu un pulcējot karaspēku gar robežu.
1991. gadā tika panākts pamiers, Marokai piekritot rīkot referendumu, lai noskaidrotu, vai Rietumsahāras iedzīvotāji vēlas neatkarību. Līdz šim šis referendums nav noticis, Marokai atsakoties no vairākiem turpmākiem plāniem, būtībā noraidot iespēju rīkot referendumu nākotnē. Sahravi Arābu Demokrātiskā Republika līdz šim ir turējusies pie pamiera, taču ir ļoti skaidri norādījusi, ka, ja netiks virzīta virzība uz referendumu, atkal var būt nepieciešama cīņa.
Sahravi Arābu Demokrātiskā Republika atrodas Alžīrijā, un kopš tās izveidošanas Alžīrijas valdība ir finansējusi un palīdzējusi viņus apmācīt, reizēm apgādājot ar ieročiem. Lai gan Alžīrija mēģina mazināt savu lomu konfliktā, pozicionējot sevi vienkārši kā pašnoteikšanās ieinteresētu pusi, daudzi novērotāji ir norādījuši, ka tās rīcība ir valsts, kurā ir lielas investīcijas.
Sahravi Arābu Demokrātiskajai Republikai pašlaik pieder mazāk nekā 1/5 no teritorijas, uz kuru tā pretendē. Kā daļa no politiskā manevra, lai panāktu starptautisku atbalstu, Sahravi Arābu Demokrātiskā Republika ir centusies un saņēmusi vairāku valstu un dažu starptautisku organizāciju atzinību. Visievērojamākā ir tās pieņemšana Āfrikas Savienībā, savukārt Maroka ir vienīgā Āfrikas valsts, kas nav ĀS daļa.
Pašlaik nav ieteicams apmeklēt Sahravi Arābu Demokrātisko Republiku, jo vardarbība var izcelties jebkurā laikā. Rietumsahāras teritorijā tiek mīnētas arī lielas platības, īpaši gar Marokas mūri, kas padara pārvietošanos pa sauszemi bīstamu.