Kas man būtu jāzina par Maroku?

Maroka jeb Marokas Karaliste ir Ziemeļāfrikas valsts ar piekrasti Vidusjūrā un Atlantijas okeānā. Marokas piekraste ietver arī savienojumu ar Gibraltāra šaurumu, ūdenstilpi, kas atdala Vidusjūru un Atlantijas okeānu. Gibraltāra šaurums atdala Maroku no Spānijas, kas atrodas uz ziemeļiem.
Marokai ir arī kopīgas robežas ar Alžīriju. Pēc izmēra Maroka ir nedaudz mazāka par Kalifornijas štatu. Arheologi apstiprinājuši, ka tagadējās Marokas zeme ir bijusi apdzīvota jau vismaz 10,000 XNUMX gadu. To apstiprinājušas atrastās Kaspijas kultūras relikvijas.

Marokas valdības ir de jure konstitucionāla monarhija. Lai gan valdībā ir ievēlēts parlaments, Marokas karalim ir lielas pilnvaras. Faktiski viņš var atlaist pašreizējo valdību pēc vēlēšanās, ja viņš to vēlas. Pašreizējos Marokas tiesību aktos politiskās partijas un grupas, kas iebilst pret valdību, ir likumīgas. Vairāki no tiem ir izveidojušies un aktīvi darbojas. Notiek diskusijas par to, vai Rietumsahārai, ļoti mazapdzīvotai teritorijai, vajadzētu būt Marokas kontrolē vai nē. Kopš 1991. gada pamiera noslēgšanas, ko sponsorēja ANO, Maroka un Polisario fronte ir sadalījušas kontroli pār reģionu. Maroka tomēr kontrolē lielāku daļu.

Lai gan Maroka atrodas Āfrikā, tā ir vienīgā valsts šajā kontinentā, kas nav Āfrikas Savienības dalībvalsts. Tomēr tai ir daudz politisko piederību. Maroka ir Islāma konferences Frankofonijas organizācijas, Vidusjūras dialoga grupas un Arābu līgas locekle. Tā ir arī ASV sabiedrotā, lai gan tā nav NATO dalībvalsts.

Marokai ir interesanta kultūras vēsture un ir izveidojusies interesanta literārā kopiena. 1950. un 1960. gados valsts kļuva par populāru galamērķi un mākslas patvērumu daudziem rakstniekiem. Daži slaveni rakstnieki, kuri apmeklēja vai apmetās uz dzīvi Marokā, ir Tenesijs Viljamss, Viljams S. Berouzs un Pols Boulss. Kopš tā laika marokāņu literatūra ir uzplaukusi.

Leila Abouzeida, Fouad Laroui, Tahar ben Jelloun, Mohamed Choukri, Mohammed Berrada un Driss Chraibi ir visi nozīmīgi marokāņu rakstnieki. Marokā runā daudzās dažādās valodās. Tāpēc literatūru raksta vietējie autori arābu, berberu un franču valodā.