Lhotse jeb Lhozē ir ceturtais augstākais kalns pasaulē, kas atrodas uz Nepālas un Tibetas robežas. Kalns ir cieši saistīts ar Everestu, un tas faktiski ir savienots ar Everestu gar Dienvidu kolonu, kas ir pieeja Everesta kalnam, ko izmanto cilvēki, kas kāpj no Nepālas puses. Vairāki simti alpīnistu ir veiksmīgi iesnieguši Lhotse, un 2007. gadā 11 ir miruši, tostarp sieviete šerpa, kas jau divas reizes bija veiksmīgi uzkāpusi Everestā, ilustrējot Himalaju kalnu briesmas.
Pastāv strīdi par Lhotse statusu, kas tibetiešu valodā nozīmē “dienvidu virsotne”. Daži cilvēki apgalvo, ka, tā kā tas ir cieši saistīts ar Everesta kalnu, tas faktiski ir daļa no Everesta, un to nevajadzētu uzskatīt par savu kalnu. Daudzām galvenajām virsotnēm ir sekundārās virsotnes, kas ir nedaudz mazākas, bet ar tām cieši saistītas, un Lhotse ir nepārprotami cieši saistīta ar Everestu. Jebkurā gadījumā Lhotses virsotne ir unikāla, un atkarībā no tā, kā tai pietuvojas, tas var būt ļoti sarežģīts kāpiens.
Pirmā veiksmīgā Lhotses virsotne bija 1956. gadā, kad šveiciešu alpīnisti Ernests Reiss un Frics Lučsingers iekļuva virsotnē. Lhotse augstums ir 27,890 8,506 pēdas (XNUMX metri), padarot to par iecienītu mērķi virsotņu vācējiem, alpīnistiem, kuri cenšas uzkāpt visos kalnos noteiktā augstuma klasē. Lhotses dienvidu daļa ir neticami stāva, un daži alpīnisti to ir mēģinājuši. Citas sejas ir piedodošākas, lai gan joprojām ir bīstamas.
Everesta kāpēji pārvietojas pa Lhotses rietumu seju, kas pazīstama arī kā Lhotse seja. Lhotse Face ir ledaina, un tajā ir ļoti sarežģīti orientēties, jo īpaši tāpēc, ka alpīnisti pierod pie lielāka augstuma un fiziskas slodzes. Kad alpīnisti pa Lhotse Face ir sasnieguši Dienvidu kolonu, viņiem ir dažas dienas, lai mēģinātu sasniegt Everesta virsotni, vai arī viņiem jākāpj atpakaļ no kalna, jo augstuma slimības sekas var kļūt smagas.
Tāpat kā Everesta gadījumā, vairāki uzņēmumi piedāvā alpīnisma ekspedīcijas gida pavadībā Lhotse. Dažos gadījumos šajās ekspedīcijās ir iekļauts minimālais gidu un pamata aprīkojuma minimums, savukārt citi ir pilna servisa kāpumi ar visu nepieciešamo, sākot no pārtikas līdz skābekļa tvertnēm. Liela atbalsta komanda parasti pavada cilvēkus, kuri mēģina sasniegt virsotni, tostarp slavenos Nepālas vietējos ceļvežus – šerpus. Pat ar lielu palīdzību šie kāpumi nav paredzēti amatieriem.