Kas ir PIIGS?

PIIGS jeb PIGS ir akronīms, kas apzīmē Eiropas Savienības dalībvalstu grupu, kurām vēsturiski ir bijusi vāja ekonomika ar līdzīgām vājuma zonām, un šī problēma kļuva īpaši acīmredzama 2009. gadā. Pasaules ekonomikas krīzes laikā, kas sākās 2008. gadā, Portugāle Itālija, Īrija, Grieķija un Spānija sāka parādīties kā valstis, kas rada nopietnas bažas Eiropas Savienībā, jo tām bija liels parāds. Līdz 2010. gadam bija skaidrs, ka ir vajadzīgas korektīvas darbības un ka vairākas no šīm valstīm, iespējams, nespēs patstāvīgi atgūties.

Vairākas amatpersonas no PIIGS valstīm ir diezgan dedzīgi izteikušās par saīsinājumu, apgalvojot, ka tas ir izsmejošs un īsti neveicina uzticības pieaugumu. Tomēr daudzi finanšu žurnālisti un publikācijas, apspriežot ekonomikas krīzi Eiropā, šīs nemierīgās valstis turpināja saukt par PIIGS. Akronīms ir ērts un labi piemērots rakstīšanai, kas nozīmē, ka PIIGS dalībniekiem to, iespējams, būs grūti sakratīt, neskatoties uz viņu vispārējo nepatiku pret to.

2009. gada beigās kļuva skaidrs, ka vairākiem PIIGS ir nopietnas problēmas ar valsts parādu. Tā sauktais valsts parāds ir parāds, kas emitēts obligāciju saistību veidā, ko valdība emitējusi citas valsts valūtā. Valstis izmanto valsts parādu, lai piesaistītu līdzekļus, ja to pašu valūtas nav pietiekami spēcīgas vai stabilas, lai uzturētu obligāciju emisiju. Bažas par valsts parādu rada tas, ka emitentvalsts var nespēt to atmaksāt.

Riska rezultātā ir raksturīgi piedāvāt augstāku ienesīgumu, kas savukārt var palielināt saistību nepildīšanas risku, jo parāda apkalpošana izmaksā dārgāk. PIIGS, ko dažkārt dēvē par “Eiropas vājākajiem posmiem”, parāds ātri pārsniedza iekšzemes kopproduktu (IKP) un radīja bažas par spēju atmaksāt parādu. Tā kā valdības nevar bankrotēt, vairākas PIIGS mēģināja īstenot taupības pasākumus un lūdza palīdzību spēcīgākām ES dalībvalstīm, piemēram, Vācijai.

Problēma ar PIIGS ir tāda, ka uzbruka spekulanti, saasinot parādu problēmas un padarot situāciju daudz sarežģītāku. Daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis arī nevēlējās glābt šīs grūtībās nonākušās valstis pat tad, kad kļuva skaidrs, ka palīdzība būs nepieciešama. Valsts parādu krīze izraisīja vairākas sarunas par finanšu politikas reformu Eiropas Savienībā, lai novērstu līdzīgas problēmas nākotnē.

SmartAsset.