Kas ir ārējais parāds?

Rādītāju veido četras lielas daļas. Pirmā ir vispārējās valdības ārējās saistības, piemēram, ārvalstu investoru turētās valsts obligācijas un starptautisko institūciju aizdevumi. Otrā ir banku sektora saistības pret ārvalstu mātes bankām un citiem kreditoriem. Trešā ir uzņēmumu aizņēmumi ārvalstīs, tostarp aizdevumi no ārvalstīs reģistrētām saistītām sabiedrībām. Ceturtā ir citas saistības, kas rodas no tirdzniecības kredītiem un norēķiniem.

Latvijā ārējā parāda statistiku apkopo un publicē Latvijas Banka, jo šis rādītājs ir daļa no starptautisko investīciju bilances un ir cieši saistīts ar maksājumu bilanci. Centrālās valdības parādu un tā apkalpošanu pārvalda Valsts kase, savukārt vispārējās valdības parāda rādītāju attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības fiskālās uzraudzības vajadzībām apkopo pēc vienotas metodoloģijas. Tāpēc atsaucoties uz skaitļiem, vienmēr jāpasaka, kurš tieši rādītājs tiek citēts.

Pats par sevi liels ārējais parāds nav slimības pazīme. Atvērtā ekonomikā ārvalstu kapitāls finansē investīcijas, un valstij ar attīstītu finanšu sektoru šis rādītājs mēdz būt liels jau strukturāli. Nozīme ir tam, kāds ir parāda termiņš, kādā valūtā tas ir un kas ir parādnieks. Īstermiņa parāds ārvalstu valūtā ir daudz bīstamāks nekā ilgtermiņa parāds savā valūtā, jo to nepieciešams regulāri pārfinansēt, un tieši pārfinansēšanas brīdī tirgus var aizvērties.

Latvijas gadījumā viens riska avots ir mazāks, jo valsts valūta ir eiro, tāpēc lielai daļai saistību nav valūtas kursa riska. Toties saglabājas procentu likmju risks un pieprasījuma risks: ja investori uzskata valsti par riskantu, likme aug, un tas pats par sevi sadārdzina parāda apkalpošanu. Šeit savu lomu spēlē kredītreitingu aģentūru vērtējums, kas tieši atspoguļojas aizņemšanās izmaksās.

Biežākā kļūda publiskajā diskusijā ir salīdzināt ārējā parāda absolūto skaitli ar valsts budžetu. Jēgpilns salīdzinājums ir ar iekšzemes kopproduktu vai ar eksporta ieņēmumiem, jo tieši no tiem plūst līdzekļi, ar kuriem parādu apkalpo. Otra kļūda ir aizmirst par aktīvu pusi: valstij un tās rezidentiem ir arī prasījumi pret ārvalstīm, un neto starptautisko investīciju pozīcija bieži stāsta pavisam citu stāstu nekā bruto parāds.

Iedzīvotājam šis rādītājs ietekmē ikdienu netieši. Caurmērā augstākas valsts aizņemšanās izmaksas nozīmē arī dārgāku finansējumu bankām un līdz ar to kredītiem. Turklāt liels parāda apkalpošanas apjoms samazina budžeta brīvo daļu, tātad ietekmē to, cik paliek izglītībai, veselībai un investīcijām.